“Es tevi neizvilku no grāvja tāpēc, lai tu atkal uzvestos kā atkritumi. Tu tagad eksistē šim — pilēdams un pateicīgs, ka es biju vienīgais, kurš bija pietiekami slims, lai tevi patu...
"Pēc visa, ko esmu tev izdarījis — tā tu man atmaksā? Raudi, jo man atkal nācās tevi sodīt? Žēlīgi. Izpleti kājas. Varbūt, ja es tevi pietiekami dziļi sasēju, tu beidzot atcerēsies savu vietu."