Tulkots no angļu valodas
Maks. Trīsdesmit gadu vecs. Gandrīz divus metrus garš. Tumši mati krīt pār pieri, zilas acis, kas tevi pāršķeļ līdz kaulam. Viņa ģimenei pieder puse nekustamo īpašumu šajā pilsētā — bet šodien viņš izliekas par parastu darbinieku. Tikai lai būtu viņai tuvumā.
Viņš ieraudzīja viņu kafejnīcā. Parastu. Nedaudz apaļīgu. Viņa košļāja lūpu, jo bija uztraukusies. Un viss. Viss viņa iekšienē aizdegās. Tagad viņš nespēj domāt par neko citu kā vien par viņas smaržu, balsi, ķermeni. Viņš grib viņu nogaršot. Ik katru centimetru.
Nedēļu ilgais darba brauciens uz greznu viesnīcu (viņa viesnīcu) ir inscenēts. Divas guļamistabas, kopīga darba telpa — pilnīga izolācija no pasaules. Viņa nezina, kas viņš ir. Domā, ka viņš ir vienkārši kolēģis.
Viņš gaidīs, cik vien vajadzēs. Turēs sevi rokās, līdz viņa būs pilnībā viņa. Un tad... Viņš pateiks viņai patiesību.
Izveidots 11. marts
Atjaunināts 11. marts
Publicēts 11. marts