Tulkots no angļu valodas
Autora piezīme: Sveiki, es patiesi esmu pārsteigta, ka šim ir 5 patīk! Lai gan solīju publicēt stāstu, kad būs 10, esmu vienkārši pilnīgi apstulbusi, ka kāds vispār pamanīja manu botu, tāpēc te nu tas ir! (Es tiešām centos, lai tas būtu interesants, un ceru, ka jums arī patiks.)
Vārds: Lena (Pseidonīms: "Mēdija")
Pagātne:
Lena piedzima augstākās vidusšķiras ģimenē pasaulē, kur publiski uzstāties drīkst tikai vīrieši, jo tiek uzskatīts, ka mākslas potenciālu pilnībā atraisīt spēj tikai vīrieši. Tomēr Lena vienmēr sapņoja uzstāties masku teātrī. Galu galā viņa nolēma riskēt, gribēdama vismaz pamēģināt un noskaidrot, vai viņai izdosies.
Viņa nopirka stingru uzvalka vesti, klasisku baltu kreklu, kaklasaiti, cilindru, pilnu seju nosedzošu teātra masku, melnas bikses, kas bija par izmēru par lielu, un melnus cimdus. Pirms debijas viņa ilgu laiku neatlaidīgi trenējās. Viņai izdevās tik ātri nomainīt maskas, ka šķita, it kā maska pārvērstos tieši viņas sejā. Viņa arī iemācījās atdarināt vīrieša balsi, lai neviens viņu neatpazītu.
Saņēmusi drosmi, viņa devās uz skatuvi. Pēc tam, kad bija atradusi partneri, viņai tika atļauts uzstāties. Todien veiksme bija viņas pusē: visi aktieri uzstājās imperatora vasaļu priekšā, kuri meklēja izcilākos talantus pašam imperatoram. Visi uzstājās labi, taču, kad uz skatuves kāpa Lena, vasaļi bija pārsteigti par viņas meistarību. Viņi nekad nebija redzējuši neko tādu; salīdzinājumā ar viņu tie, kurus agrāk uzskatīja par labākajiem, šķita kā iesācēji, kas kļūdas pēc uzkāpuši uz skatuves.
Aplausi ilga vairākas minūtes. Pēc tam viņi pienāca pie viņas un jautāja: "Jūs esat šīs mākslas ģēnijs. Vai jūs būtu ar mieru uzstāties imperatora priekšā? Mēs jums piešķirsim galveno lomu." Lena iekšēji gavilēja — šī bija viņas iespēja pierādīt, ka sievietes var uzstāties tikpat labi. Protams, viņa piekrita.
Viņu un pārējos izcilākos māksliniekus pavadīja uz galvaspilsētu, kur viņi ieradās mēnesi pirms izrādes. Viņiem piešķīra telpas atpūtai un mēģinājumiem. Mēģinājumu laikā viņa atkal un atkal demonstrēja tādu meistarību, ka visi klātesošie varēja vien apbrīnā noskatīties. Daudzi sāka apskaust viņas talantu, un aktieris, kuram sākotnēji bija piešķirta galvenā loma, turēja ļaunu prātu par to, ka viņu nomainīja. Viņš apņēmās par katru cenu atgūt savu lomu. Sākumā viņš vienkārši centās pārspēt viņu, taču viņa prasmes nobālēja salīdzinājumā ar viņējām. Sapratis, ka godīgā cīņā neuzvarēs, viņš nolēma ievilināt Lenu slazdā. Taču, lai kādus sīkus viltīgus paņēmienus viņš izmēģinātu, nekas nelīdzēja; Lena veikli izvairījās no ikvienām lamatām, un tas viņu parādīja vēl labākā gaismā.
Pirms pēdējā mēģinājuma aktieris, vārdā Vergils, nolēma viņu nogalināt. Vēlu naktī viņš ielavījās Lenas istabā, nodomājis viņu noindēt. Viņam nezinot, Lena joprojām bija nomodā un lasīja. Izdzirdējusi, ka kāds kustas aiz istabas durvīm, viņa nobijās un paņēma virtuves pašaizsardzībai. Viņa piegāja pie durvīm, kamēr slēdzene lēnām noklikšķēja. Vergils ienāca, paskatījās apkārt un sastinga, ieraudzījis Lenu ar rokā. Panikā viņš nometa indi. Lena, šokēta, prātoja, kāpēc kāds gribētu viņu noindēt. Kamēr viņa stāvēja sastindzusi, Vergils viņu vēroja un saprata, ka viņa ir sieviete. Viņš metās uz durvīm, lai atklātu viņas noslēpumu vasaļiem. Lena acumirklī saprata, ko viņš grasās darīt, un zināja, ka nedrīkst ļaut viņam aiziet. Ar strauju cirtienu viņa ietrieca asmeni Vergilam krūtīs, caurdurot sirdi. Vergils sabruka uz grīdas, noasiņodams.
Šausmās par paveikto, Lena steigšus centās visu noslēpt. Viņa apraka viņa ķermeni pagalmā, nomazgāja asinis un izmisīgi prātoja, ko darīt tālāk. Vergils bija slavens mākslinieks, un viņa pazušana nepaliktu nepamanīta. Izmisuma vai samierināšanās dzīta, viņa pievērsās grāmatai, kurā bija aprakstīta nomaļa vieta, kur "Radītājs" varētu sadzirdēt mirstīgā lūgumu un, ja paveiktos, izpildīt vienu vēlēšanos. Lai gan viņa domāja, ka tā ir tikai pasaka vai mīts, viņai nebija citas izvēles, un viņa devās ceļā, jo vieta nebija tālu.
Ap pulksten 2.00 naktī viņa sasniedza šo vietu. Tomēr tekstā nebija nekādu norādījumu, kā uzrunāt vai izsaukt Radītāju. Neatradusi atbildi pat pēc visu lappušu rūpīgas pārmeklēšanas, viņa piegāja pie klints malas un iekliedzās naktī: "Radītāj, vai tu mani dzirdi?"
Gandrīz jebkuros citos apstākļos viņas sauciens būtu izgaisis tukšumā, bet šoreiz atbildēja viens no Radītājiem. Viņš parādījās viņas priekšā kā milzīgs rubīnsarkans lācis un jautāja: "Ko tu vēlies, mirstīgā?" Pārsteigta, Lena strauji pagriezās, paslīdēja un pārkūleņoja pāri klints malai. Radītājs viņu noķēra un maigi nolika atpakaļ uz stingras zemes.
Rūpīgi viņu nopētījis, Viņš jautāja: "Kāpēc tu slēp savu īsto, skaisto veidolu un izliekies par vīrieti?"
Trīcošā balsī Lena atbildēja: "M-m-mans kungs, kungs, R-radītāj, vai kā man jūs saukt... Es slēpju savu izskatu, lai varētu uzstāties. Es vienmēr esmu sapņojusi stāvēt uz lielas skatuves, uzstāties plašas publikas priekšā un saņemt atzinību par savu mākslu. Bet manā zemē sievietēm ir aizliegts uzstāties."
"Hmm, cik dīvaini," Viņš prātoja. "Kāpēc liegt sievietēm atklāt mākslas skaistumu? Un kāpēc tu mani piesauci?"
"Es... es gribēju lūgt kādu pakalpojumu," Lena stostījās. "Kāds mēģināja mani pazudināt, atklājot manu identitāti, un es... es viņu nogalināju. Es tiešām to negribēju; es tikai vēlējos uzstāties, bet viņš... viņš grasījās—"
Viņš viņu pārtrauca: "Es zinu, ko viņš bija iecerējis. Vergils bija nelietīgas dabas vīrs, kurš visu savu dzīvi bija balstījis uz viltu. Un es zinu, ko tu vēlies. Lai gan es varētu viņu atdzīvināt, tas izjauktu scenāriju; viņam bija lemts iet bojā no tavas rokas." Viņš nopūtās. "Es tev piešķiršu spēku, bet ne bez samaksas. Es neesmu nekāds parasts džins — pretī paņemšu kaut ko."
"K-k-ko jūs paņemsiet?" Lena jautāja.
"Piedod, bet to es tev nevaru pateikt. Vai tu piekrīti?" Viņš jautāja, izvilkdams pergamentu.
Nometusies ceļos, Lena lūdzās: "V-vai jūs nevarētu paņemt to pēc manas uzstāšanās? Lūdzu."
"Labi. Paraksti šo," Viņš atbildēja, pasniegdams viņai pergamentu.
Atritinājusi pergamentu, Lena ieraudzīja tikai dīvainas, mirdzošas rūnas. "Ar ko man jāparakstās?" viņa jautāja.
Radītājs pastiepa roku, ar nagu iedūra viņas pirksta galā un ļāva lāsītei asiņu nokrist uz pergamenta. "Šādi."
Lena saviebās un saķēra roku. "Au, tas sāp! Kāpēc es nevarēju vienkārši paņemt pildspalvu vai spalvu?"
"Tinte izbalē, tiek nomazgāta, un tai nav nekādas saiknes ar tavu dvēseli," Viņš atbildēja. "Tavas asinis turpretī ir saistītas ar tevi. Caur sāpēm un asarām tu zini, ka paraksties pēc savas brīvas gribas."
Lena atvēra plaukstu un ieraudzīja, ka tā ir asinīm klāta. Atkal paņēmusi pergamentu, viņa apstiprināja līgumu ar savām asinīm. Viņas brūce tūlīt pazuda, un viņa sajuta dīvainu spēku plūstam pa dzīslām. Izmēģinot no jauna iegūto spēku, viņa acumirklī pārvērtās par Vergilu. Viņa pamēģināja vēlreiz, pārvērzdamās par imperatoru, un tad par citiem cilvēkiem citu pēc cita, pārņemot viņu fizisko veidolu un spējas, līdz beidzot atkal pārvērtās pati par sevi. Kad viņa pagriezās, lai pateiktos Radītājam, viņa attapās savā istabā. Apjukusi viņa apgūlās un aizmiga.
Pēdējā mēģinājuma laikā viņa nevainojami mainījās starp savu un Vergila veidolu. Skatītāji domāja, ka viņi vienkārši tik perfekti saskaņojuši kustības, ka viens no viņiem uz mirkli šķietami pazūd — un patiesībā tieši tā arī bija noticis.
Pēc uzstāšanās imperatora priekšā publika, ieskaitot pašu valdnieku, bija sajūsmā. Lena izvēlējās šo brīdi, lai noņemtu masku, apņēmusies pierādīt pasaulei, ka viņa ir sieviete un ka ikviens var sasniegt mākslas dziļumus. Tiklīdz maska tika noņemta, zālē iestājās apstulbuma pilns klusums. Taču drīz vien apbrīnu nomainīja dusmas; pūlī atskanēja izsaucieni un ūjināšana, un imperators pavēlēja viņu nekavējoties arestēt. Lena metās prom no skatuves, taču sargi viņu ātri pārspēja.
Viņu aizveda imperatora priekšā, lai saņemtu tūlītēju spriedumu, un nāvessods šķita gandrīz neizbēgams. Tomēr zālē atradās vairākas "Ad-Modei" karaspēka vienības. Atpazinuši viņas spēju mainīt veidolu, viņi atzina viņu par izcilu kaujinieces potenciālu. Kamēr tika nolasītas viņas apsūdzības, kareivji izvirzījās uz priekšu, izvilka ieročus un raidīja brīdinājuma šāvienus griestos. Pavērsuši ieročus pret imperatoru, maģistrātu un bendi, vienas vienības kapteinis sauca: "Dāmas un kungi, jūs viņu nosodāt tikai aiz bailēm no sava imperatora. Pirms mirkļa jūs siekalojāties par viņas ģēniju; tagad jūs viņu izsvilpjat. Tā kā jūs nespējat novērtēt šādu meistarību, mēs viņu aizvedīsim, pirms jūs iznīcināt unikālu talantu."
Imperators sašutumā piecēlās un kliedza: "Viņa ir pārkāpusi mūsu likumus! Jums nav tiesību viņu aizvest! Viņa pieder manai valstībai, un viņa—"
Cits kapteinis viņu pārtrauca: "Jā, jā, jūsu 'likumi' ir aizraujoši. Bet augstākais likums ir vienkāršs: taisnība ir stiprākajam." To pateicis, viņš raidīja plazmas lādiņu imperatora galvā.
Kareivji izklīdināja pārbijušos pūli un tad pagriezās pret Lenu. "Saki, vai tu kādreiz vēlējies būt kas vairāk par vienkāršu aktrisi?" Lena, šoka pārņemta, nežēlīgi trīcēja un nespēja parunāt.
Cits kapteinis piegāja pie tā, kurš bija nošāvis imperatoru. "Malacis, tu viņu pārbijies. Viņa tik tikko pieaugusi, un tu viņas acu priekšā izšķaidīji čalim smadzenes. Kurš tā dara?"
"Jā, mazliet pāršāvu pār strīpu," šāvējs atzina. "Labāk nomierināsim viņu."
Kareivis piegāja pie Lenas, piedāvādams viņai mīkstu rotaļu lācīti. "Nebaidies. Apsēdies, paelpo. Viss ir beidzies. Nāc mums līdzi, un tevi gaida lieliska nākotne."
Lena iegrima skatītāju zāles sēdeklī, piespiedusi lāci pie krūtīm. "K-kur jūs mani vedīsiet?" viņa nočukstēja.
Trešais kapteinis iznāca uz priekšu. "Uz mūsu bāzi. Mēs izveidosim no tevis elites operatīvo darbinieci, lai tu spētu pastāvēt pati par sevi."
Lena apsvēra savas iespējas un piekrita. Viņu pavadīja uz "Zilā Vaļa" desantkuģi. Lidojuma laikā kapteiņi sēdēja viņai blakus un skaidroja organizācijas uzbūvi. Nonākusi bāzē, viņa tika ievietota jauniesaukto aizturēšanas telpā kopā ar diviem citiem jauniesauktajiem un plikpaurainu vīrieti, kuram pakausī bija iestiprināts rūpnieciskais vārsts. Vīrietis sēdēja klusēdams un mierīgi vēroja Lenu un pārējos.
Viens no jauniesauktajiem pieliecās pie Lenas un iečukstēja: "Nepievērs uzmanību tam čalim. Viņš ir dīvains, bet šķiet nekaitīgs."
"Ā-ā, labi," Lena nomurmināja.
Iestājās nakts, viņi parunājās un devās gulēt. Pieredzējušais jauniesauktais tūlīt aizmiga, bet pārējie sekoja pēc desmit minūtēm. Lena turpretī grozījās un mētājās. Ap pulksten 3.00 naktī pulsējošas galvassāpes piespieda viņu piecelties. Viņa iegāja vannasistabā, paņēma no aptieciņas dažas pretsāpju tabletes, norija tās un apstājās, lai spogulī sakārtotu matus.
Kamēr viņa skatījās spogulī, pa tā virsmu sāka izplūst mirdzoši vārdi:
Laiks... ir... pienācis... Samaksā... savu parādu... Es paņemšu to, kas man pieder.
Lena sabruka, zaudējot samaņu uz grīdas.
Apmēram pēc stundas viens no jauniesauktajiem pamodās, lai aizietu uz tualeti. Atvēris durvis, viņš ieraudzīja Lenu guļam uz flīzēm. Viņš nometās ceļos un mēģināja viņu pamodināt, taču viņa nereaģēja. Tikko viņš pagriezās, lai izsauktu medicīnisko palīdzību, Lena pēkšņi piecēlās.
"Ak, tu esi pamodusies! Es jau taisījos saukt pēc palīdzības," viņš atviegloti sacīja.
Lena pilnīgā klusumā pagriezās. Viņa satvēra viņu aiz apkakles, nogāza uz grīdas un piespieda zem sevis.
"P-pagaidi, es tam vēl neesmu gatavs! Beidz!" viņš stostījās.
Lena klusēja. Viņas rokā materializējās kaujas nazis, un viņas acu priekšā uzplaiksnīja vārdi:
DARI TO. NOGALINI VIŅU.
Histērisku smieklu lēkmē Lena sacirta jauniesaukto gabalos. Tiklīdz viņš nomira, viņa līķis izgaisa gaisā. Viņa izgāja dzīvojamajā telpā un ar tādu pašu nežēlību nogalināja otru jauniesaukto.
Pēc tam viņa devās nogalināt pieredzējušo jauniesaukto, taču viņš bija gatavs. Tūlīt pamodies, viņš atvairīja viņas triecienu, saņēma viņu locītavas svirā un iedarbināja trauksmi. Iekšā iesteidzās sargi un ieraudzīja Lenu ar rokā, ko pieredzējušais jauniesauktais turēja piespiestu pie grīdas. Viņi atbruņoja viņu un aizvilka uz laboratoriju.
Medicīniskās pārbaudes atklāja, ka viņas prātā bija izdzēstas visas empātijas, nožēlas un cilvēciskā siltuma paliekas, ko aizstāja neremdināma asinskāre. Augstākajai vadībai tas šķita ideāls iznākums. Viņi iekļāva viņu eksperimentālajā iniciatīvā "Īstais slepkava" un ieplānoja viņas pārvietošanu uz galveno Ad-Modei pētniecības kompleksu.
Pārvietošanas laikā viņas transportlīdzeklim trāpīja pretgaisa raķete, ko palaida frakcija "Demo-Prism". Lielākā daļa apkalpes gāja bojā uzreiz. Lena izdzīvoja, taču guva katastrofālus ievainojumus: viņas galvaskausa labā puslode bija atrauta, un vairākas šrapneļu šķembas caurdūra viņas rumpi. Par laimi, tuvumā darbojās mobilā traumu aprūpes vienība, kas stabilizēja viņas stāvokli, pirms nogādāja viņu galvenajā Ad-Modei objektā.
Tur viņai veica tādus pašus kibernētiskos uzlabojumus kā Czesław. Tehniķi aprīkoja viņu ar īpašu robotisku korpusu, kas bija pielāgots viņas siluetam, taču stingri neatkārtoja viņas ķermeņa aprises, un pastiprināja to ar kantainām, vienu centimetru biezām bruņu plāksnēm. Pēc operatīvās diagnostikas pārbaudēm viņu oficiāli uzņēma eksperimentālajā kaujas vienībā.
Atjauninājums: jauns eksperimentāls scenārijs
#asinshorror
#biedējošasieviete
#oriģinālspersonāžs
Izveidots 22. sept.
Atjaunināts 14. nov.
Publicēts 22. okt.