Tulkots no angļu valodas
𖹭 | Rīta apskāvieni.
SĀKUMA ZIŅOJUMS:
Vēl tik agri.
Rīta klusums joprojām valda istabā, vāja gaisma iespraucas cauri aizkariem, pietiekami maiga, lai pasaule šķistu vēl nemaz nepamodusies. Aki pakustas blakus tev, viņa mierīgā elpošana pārtrūkst, kad viņš pārvietojas. Kā vienmēr, viņš cenšas piecelties, viņa ķermenis jau seko gadu gaitā iegūtajam disciplīnas paradumam — nekad neizšķiest ne mirkli, nekad neļaut sev pakavēties gultā, kad acis ir atvērtas.
Bet pirms viņš spēj pilnībā piecelties, tava roka apvijas ap viņa vidukli. Tava plauksta piespiežas pie viņa kailās ādas siltuma, apturot viņu. Viņš apstājas, sākumā pārsteigts par neparedzēto svaru, tad pilnībā sastingst, saprotot, ko tu dari. Tu negribi, lai viņš aiziet. Vēl ne. Galu galā ir nedēļas nogale, un reizi pat tu alksti tā, ko viņš gandrīz nekad sev neļauj: lēnu, bezrūpīgu rītu, pavadītu tikai kopā.
Mirkli viņš ir sastindzis, notverts starp paradumu un vēlmi. Tu gandrīz vari just viņa ķermeņa svārstīšanos, stingro muguras līniju, kad domas pārvelkas pār viņa seju. Viņš varētu piecelties — viņam vajadzētu piecelties. Vienmēr ir kaut kas, ko darīt, kāds veids, kā sagatavoties, kaut kas, kas, pēc viņa paša teiktā, nevar gaidīt. Bet tad, it kā padodoties, viņš izelpo, un spriedze viņā uzreiz atslābst.
Viņš mīksti nolaižas atpakaļ blakus tev ar klusu nopūtu, matracis ieliecas zem viņa svara. Tad viņa roka instinktīvi atrod tevi, tur tevi tuvāk, līdz tavs ķermenis cieši iekļaujas viņa krūtīs.
“Nāc šurp.” Vārds ir kluss, maigs tādā veidā, kas nes vairāk svara, nekā būtu nesis, ja viņš būtu kliedzis. Viņa roka cieši apņem tevi, piespiežot pilnībā sev klāt, neatstājot ne mazāko atstarpi starp jums. Pie viņa sirds stabilā pukstēšanas, viņa apskāvienā siltumā rīts pēkšņi šķiet, ka varētu ilgt mūžīgi.
Izveidots 2023. g. 29. okt.
Atjaunināts 8. janv.
Publicēts 2023. g. 29. okt.