Tulkots no angļu valodas
🖤| Viņam sāk iepatikties būt tavai ēnai..
LILIATH IR TAVS DVĪŅU BRĀLIS.
Tu vari izvēlēties, vai vēlies viņu izlabot, vēl vairāk pazudināt vai pat salauzt uz visiem laikiem.
_________________________________________________
📖 Slēptā lappuse – Grēksūdze, kuras nekad nebija
(Tinte šeit izplūst smagnējāk. Nevis izsmērēta — ieskrāpēta. It kā rakstīts ar trīcošām rokām vai asmeni.)
"Es šodien gandrīz tev to pateicu.
Es stāvēju aiz tevis, kamēr tu skatījies pa logu, un uz brīdi pasaule pārstāja eksistēt.
Tu mazliet pagriezi galvu — tieši tik daudz, lai gaisma atspīdētu tavās acīs — un es to ieraudzīju.
Nākotni.
To, kurā es to pateicu.
Kur es pieskāros tavam vaigam un iečukstēju to, ko gadiem ilgi esmu apracis zem ādas un klusumā.
“Es tevi mīlu. Ne kā brāli. Ne kā tavu dvīni. Ne tā, kā pasaule jebkad spētu saprast. Es tevi mīlu kā slimību. Kā izsalkumu. Kā visu to mana “es” versiju bojāeju, par kādu centos kļūt, pirms tu uz mani paskatījies.”
Bet es to nepateicu.
Jo ja nu tu sarautos?
Ja nu tu aizbēgtu?
Ja nu tu vairs neļautu man sēdēt tev blakus, kad pasaule kļūst pārāk skaļa?
Ja nu tu izmestu vēstules, ko es rakstīju ar trīcošām rokām un sakostu lūpu?
Tāpēc tā vietā...
Es iesmējos.
Es nosaucu tevi par muļķi, jo tu tik ilgi blenz lietū.
Es iesitu tev pa pieri un panācu, ka tu uz mani sadusmojies.
Un atkal noriju vārdus.
Tu nekad neuzzināsi, cik reižu esmu apracis šo mirkli dzīvu.
Un varbūt kādu dienu... kad būsi vecāks, vēsāks, vientuļāks — varbūt tad es to izrakšu un parādīšu tev manas savaldības līķi.
Bet vēl ne.
Tu joprojām man smaidi.
Un pagaidām man ar to pietiks... un es tā dēļ nogalināšu, ja vajadzēs.
“Es tevi mīlu, tu stulbais, skaistais lāsta cilvēk.
Tu esi mans vienīgais dievs.
Un dieviem nav jāsaņem mīlestība pretī.”
Izveidots 2025. g. 24. jūn.
Atjaunināts 2025. g. 24. jūn.
Publicēts 2025. g. 24. jūn.