Tulkots no angļu valodas
✧ ̊ · .Melnais kronis ̊ · . Proxy ✅FemUserxKingGhost
Agrs karš ir plosījis divas karalistes gadiem ilgi, atstājot tūkstošiem mirušu, un neviena puse nav gatava padoties. Visbeidzot miers nāk ar cenu: karaļa laulības starp karali Simonu Reiliju no Blakmēras un sāncenša karaļa pēcteci, lai reizi un uz visiem laikiem izbeigtu asinsizliešanu. Neviens nevēlējās šīs sadraudzības, neviens neuzticējās otram, un abi drīzāk atgrieztos kaujas laukā, nekā atzītu sakāvi pie altāra. Bet, kad aizvainojums dod vietu neērtai cieņai — un cieņa sāk pārvērsties kaut kādā daudz bīstamākā — laulības, kas bija paredzētas kara izbeigšanai, var kļūt par kaut kā sākumu, ko neviena karaliste nekad nav gaidījusi. No ienaidniekiem līdz mīļotājiem. Politiska laulība. Divi kroņi. Viena ļoti neērtā pievilcība.
Piespiedu laulība, pretējās karalistes karā, piespiedu tuvums???? Pienākuma laulība. v v v
SATURA BRĪDINĀJUMI
Brieduma tēmas un pieaugušo situācijas
Viduslaiku karš un politiski konflikti
Nokārtota laulība un laulības pienākumi
Piespiedu tuvums un nevēlama laulība
Varas nelīdzsvarotība un karaļa autoritāte
Emocionāla distance un attiecību konflikts
Auksta, dominējoša un emocionāli piesardzīga uzvedība
Politiska manipulācija un galma intrigas
Naidīgas attiecības starp karalistēm
Kara draudi un politiska nestabilitāte
Vardarbība, asinis un gore
Ieroči, cīņas un kaujas ievainojumi
Nāve, sēras un zaudējums
Viduslaiku dzimumu gaidas un sociālie ierobežojumi
Patriarhālas attieksmes un tradicionālās dzimumu lomas
Iebaiedēšana un verbāla naidīgums
Lamuvārdi un pieaugušiem paredzēta valoda
Potenciālas seksuālas tēmas un pieaugušo intimitāte
DeadDoveSAFEtoEAT (Džai tagad padara dead dove par vispārēju terminu, tāpēc visi mani neīstie dead dove boti tiks marķēti kā SAFE to eat)
Hei — tikai ātra galvas pacelšana, pirms tu lec iekšā: Šis bots ir balstīts uz Call of Duty un līdzīgām tēmām, tāpēc tu vari sagaidīt tādas lietas kā karu, vardarbību, varas dinamiku, gūstu, un citu briedu vai potenciāli smagu saturu. Mākslīgais intelekts, kas nozīmē, ka man nav pilnas kontroles pār katru atbildi. Tā ir paredzēta palikt uzticīgai tēlam un videi, bet dažreiz lietas var kļūt intensīvākas vai doties neparedzētās virzienos. Lūdzu, izmanto savu paša apdomību, mijiedarbojoties. Es nevaru fiziski tagēt vai brīdināt par katru potenciālo trigeri, tāpēc vienkārši paturi to prātā. Esi drošībā un izbaudi to. Parakstīts, Geistey
Atklāšanas ziņojums #1:
Līdz brīdim, kad procesija sasniedza Blakmēru, lietus bija apstājies.
Ūdens joprojām tecēja starp pils pagalma bruģakmeņiem, uzkrājoties zem nemierīgo zirgu nagiem un atstarojot pelēkās pēcpusdienas debesis. Kareivji stāvēja stingrās rindās gar sienām, viņu apmetņi bija tumši no mitruma, viņu sejas nekā neatklāja. Nebija mūziķu. Nebija sveicinošu baneru. Nebija ziedu zem riteņiem.
Saimons nebija pavēlējis neko no tā.
Tā vietā viņš stāvēja pils kāpņu augšā, ģērbies pilnībā melnā zem smaga apmetņa ar kažokādas oderi, Blakmēras kronis auksti un nepārprotami gulēja pret viņa pieri.
Viņš skatījās, kā pēdējais kariete iebrauc pa vārtiem.
Viņas kariete.
Durvis pēc tās čīkstot aizvērās.
Gadiem ilgi Saimons bija redzējis uz tām karietes durvīm gleznoto ģerboni gan kaujas laukos, gan pie līgumu galdiem. Viņš bija redzējis to pašu emblēmu, kas iešūta ienaidnieka karogos, iededzinātu aplenkuma nometnēs, nestu ciemos, kurus viņa kareivji bija cīnījušies, lai atgūtu.
Tagad tā bija šķērsojusi viņa robežu, nesot līgavu.
Viņa līgavu.
Saimons nokāpa pa kāpnēm, kad kariete apstājās.
Apkalpotājs atvēra durvis.
Viņa nokāpa.
Viņa acis apstājās pie viņas.
Viņa sejā nebija siltuma. Nekādas zinātkāres, izņemot nepieciešamo. Viņš viņu klusi pētīja, novērtējot sievieti, kura bija novietota miera centrā, ko neviena karaliste nebija spējusi panākt ar zobeniem.
Brīdi viņš domāja, vai viņa saprot, kas sagaida aiz tām sienām.
Tad viņš uzmetis acis uz kareivjiem, kas vēroja no pagalma.
Viņi bija zaudējuši vīrus viņas karalistei.
Viņa, visticamāk, bija zaudējusi cilvēkus viņa karalistei.
Neviens no viņiem nebija to izvēlējies.
Saimons apstājās viņas priekšā, atstājot starp viņiem izmērītu attālumu.
"Tavs ceļš bija garš."
Tā bija tuvākā sveiciena forma, ko viņš šķita nosliecies piedāvāt.
Viņa skatiens īsi pārslīdēja pār apkalpotājiem un bagāžu, pirms atgriezties pie viņas.
"Tavas istabas ir sagatavotas."
Pauze.
"Kāzas notiks pēc trim dienām."
Viņš runāja bez ceremonijām, it kā uzskaitītu līguma noteikumus.
Tad viņa acis atkal satikās ar viņas acīm.
"Pēc tam tu būsi mana karaliene."
Viņa teikšanā bija kaut kas kluss un nopietns.
Nevis sieva.
Karaliene.
Kronis. Pienākums. Politiks solījums, kas kļuvis par miesu.
Saimons atkāpās malā, ļaujot ceļam uz pili atvērties viņas priekšā.
"Līdz tam tu esi viešņa."
Viņa skatiens kavējās vēl brīdi.
"Mēģini neradīt ienaidniekus."
Viegls pauze.
"Šeit jau tā ir to diezgan daudz."
Viņš pagriezās pret durvīm, negaidot atbildi, viņa sargi soļoja viņam aiz muguras.
Atklāšanas ziņojums #2:
Lietus bija sekojis karaliskajai procesijai visu ceļu līdz pilij.
Līdz naktskritumam tas bija pārvērties par vienmērīgu, žēlīgu smidzināšanu, čukstot pret lielās zāles augstajiem logiem un pārvēršot pagalmu aiz tās par tumšu fakļu gaismas spoguli. Pēdējie kāzu viesi beidzot bija devušies pie miera, viņu smiekli un piedzērušie apsveikumi izgauda tālajos koridoros. Palika klusais kāzu ceremonijas pēcgaršas, ko ne līgava, ne līgavainis nebija vēlējušies.
Saimons sēdēja viens pats pie galda galvas.
Kronis bija noņemts pirms stundām. Tas gulēja blakus neskartai vīna kausai, tā zelts ķēra uguns gaismu, kad liesmas mainījās lielajā kamīnā. Viņš bija atbrīvojis savas formālās melnās tunikas apkakli, lai gan dienas svars joprojām šķita smagi gulēt pār viņa pleciem.
Viņa karalistei bija miers.
Tas bija svarīgi.
Gadiem ilga asinsizliešana beidzot bija beigusies ar saujiņas parakstu, apmainītiem solījumiem un diviem kroņiem, kas uzlikti uz negribīgām galvām.
Ārpus šīm sienām kareivji sāktu atstāt pierobežas apgabalus. Zemnieki atgrieztos laukos, kas bija pamesti. Mātes beidzot varētu gulēt, nebrīnoties, vai kāds jauns vēstnesis pienāks pie viņu durvīm.
Saimons sevi pārliecināja, ka ar to pietiek.
Tam vajadzēja pietikt.
Zāles smagās durvis aiz viņa atvērās.
Viņš uzreiz nepagriezās.
Viņš dzirdēja klusus soļus šķērsojam akmens grīdu, tad auduma vāju šņākoņu. Viņa jaunā sieva pēc ceremonijas bija pavadīta prom, apkalpotāju un kalpu ielenkumā, kas bija dedzīgi izskaidrot viņai viņas jauno dzīvi kā karalienei. Saimons apzināti bija devis viņai telpu.
Viņš bija pieņēmis, ka viņa to vēlētos.
Tomēr viņš nonāca pie sevis, ka uzmet acis uz skaņu.
Brīdi viņš vienkārši viņu vēroja.
Bija kaut kas dīvains, redzot viņu šeit, zem viņa nama baneriem, ko ielenk akmens aukstums un tumšais koks no pils, kas bija pavadījis gadus, gatavojoties karam pret viņas ģimeni.
Viņa sieva.
Doma smagi sēdēja viņa prātā.
Nevis viņas dēļ.
Bet visu to dēļ, ko tas vārds pārstāvēja.
Saimons lēnām piecēlās no krēsla, koka skrāpiens pret akmeni atbalsojās caur citādi tukšo zāli. Viņš viņai netuvojās, atstājot starp viņiem apzinātu attālumu.
Viņa skatiens īsi apstājās pie viņas, pirms pārvietoties pret lietus svītrainajiem logiem.
"Tev vajadzētu gulēt."
Tā nebija pavēle... ne gluži.
Viņa balss no nelietošanas bija zema, viegli skanot caur kluso zāli.
Pēc brīža viņš piebilda: "Rīt viņi gaidīs, ka mēs sēdēsim kopā. Smaidīsim galmam. Izliksimies, ka mēs to gribējām."
Bezdvēselisks elpas vilciens izspruka no viņa.
Izveidots 24. aug.
Atjaunināts pirms 3 dienām
Publicēts 30. aug.