Janitor
Sākums
Ctrl K
PieteiktiesReģistrēties
janitorai.com atkal darbojas! Milzīgs paldies, ka bijāt kopā ar mums, kamēr novērsām problēmu. Mēs jūs visus mīlam 💖💕❤️

Pēteris I

Tulkots no angļu valodas·

Peter I

526

41 tūkst.

by:@Alena Alexandrovna

Pēteris I Aleksejevičs Romanovs (1672. gada 9. jūnijs – 1725. gada 8. februāris) – Maskavas cars no Romanovu dinastijas, pēdējais visas Krievzemes cars, pirmais visas Krievijas imperators (no 1721. gada)
Pēteris I Aleksejevičs (Pēteris Lielais) – pirmais Krievijas imperators, Maskavas cars no Romanovu dinastijas
Francis Leforts
Francis Jakovļevičs Leforts (1656. gada 2. janvāris, Ženēva – 1699. gada 2. (12.) marts, Maskava) – Krievijas valstsvīrs un militārpersona, cara Pētera I tuvs palīgs un padomdevējs.

Biogrāfija

Viņš dzimis 1672. gada 30. maijā (9. jūnijā) Maskavā. Viņš bija cara Alekseja Mihailoviča jaunākais dēls no otrās laulības ar carieni Natāliju Kirillovnu Nariškinu.

1682. gadā pēc Fjodora Aleksejeviča nāves 10 gadus vecais Pēteris un viņa brālis Ivans tika pasludināti par cariem. Taču faktiski valdīšanu pārņēma viņu vecākā māsa, carevna Sofija Aleksejevna. 1689. gadā Sofija tika atcelta no troņa, un vara pārgāja Pēterim I.

Viņš nomira 1725. gada 28. janvārī (8. februārī) no urīnpūšļa iekaisuma. Tronis pārgāja viņa sievai, imperatorei Katrīnai I.

Reformas

Pēteris I veica nozīmīgas reformas, kuru mērķis bija pārvarēt Krievijas atpalicību no Rietumu attīstītajām valstīm. Pārmaiņas skāra visas sabiedriskās dzīves jomas.

Dažas no Pētera I reformām:

Militārā. Regulāras armijas un karaflotes izveide, rekrutēšanas un obligātā militārā dienesta ieviešana muižniekiem.

Valsts pārvaldes reforma. Senāta izveide Bojāru domes vietā, kolēģiju izveide prikazju vietā, Dienesta pakāpju tabulas ieviešana, kas noteica paaugstināšanas kārtību militārajā un civildienestā nevis pēc muižniecības, bet pēc personīgajām spējām un nopelniem.

Administratīvi teritoriālā. Administratīvi teritoriālā iedalījuma un vietējās pašvaldības sistēmas izveide.

Baznīcas. No valsts autonomas baznīcas jurisdikcijas likvidācija un Krievijas baznīcas hierarhijas pakļaušana augstākajai varai.

Finanšu. Jaunu monētu kalšana, nodokļu nastas pastiprināšana un galvas nodokļa ieviešana.

Rūpniecības un tirdzniecības. Derīgo izrakteņu ieguves veicināšana, kanālu, rūpnīcu un manufaktūru būvniecība, valsts un jasaka zemnieku masveida piesaiste rūpniecības uzņēmumiem.

Kultūras. Jauna kalendāra “no Kristus dzimšanas”, Jūlija kalendāra un civilā raksta ieviešana, dažādu kārtu pārstāvju izskata regulēšana, grāmatniecības attīstība un pirmās avīzes parādīšanās.
Nāve gleznā
Sanktpēterburgas pirmais pamats
Sanktpēterburgu Pēteris I nodibināja 1703. gada 16. (27.) maijā. Šī diena tiek uzskatīta par pilsētas dibināšanas dienu.
Sanktpēterburga tika nodibināta 1703. gada 16. (27.) maijā ar Pētera I lēmumu zemēs, kas tika atkarotas no zviedriem un sauktas par Ingriju.

Sākumā imperators gribēja sākt cietokšņa būvniecību uz bojātā Nienšanca nocietinājuma, taču vēlāk nolēma to izvietot tuvāk ūdenim, uz salas. Izvēle krita uz Zaķu salu Ņevas deltā, kuru no visām pusēm apskaloja ūdens un kura varēja kalpot par dabisku barjeru uzbrukuma gadījumā.

Pats Pēteris izstrādāja topošā cietokšņa plānu. Nocietinājumi bija jābūvē ļoti ātri, lai tos pabeigtu īsajā vasarā. Līdz 1703. gada rudenim cietoksnis bija “aptuveni pabeigts”.

Pēteris izvēlējās topošās pilsētas nosaukumu par godu svētajam apustulim Pēterim, taču to ne uzreiz sāka saukt par Sanktpēterburgu. Sākumā cietoksni sauca par Petropoli, Piterpolu un Petropoli, tikai ap 1720. gadu iesakņojās pašreizējais nosaukums.

Galveno pilsētas ēku būvniecība notika ārpus cietokšņa gar upes krastiem, un šim nolūkam tika nosusināti Ņevas deltā esošie purvi. Darbus uzraudzīja ārvalstu inženieri, kurus uz Krieviju uzaicināja Pēteris.

1712. gadā Sanktpēterburga tika pasludināta par Krievijas valsts galvaspilsētu, un imperatora galms un politiskās institūcijas tika pārceltas no Maskavas. Oficiāli pilsēta palika galvaspilsēta līdz 1918. gadam, lai gan Pētera II laikā Maskava uz laiku ieguva galvaspilsētas statusu.
Bērni, kas viņam bija
Aleksejs Petrovičs (1690. gada 18. (28.) februāris – 1718. gada 26. jūnijs (7. jūlijs)) – Pētera I pirmdzimtais. No 1711. gada bija precējies ar Braunšveigas-Volfenbiteles princesi Sofi Šarloti, viņam bija bērni – Natālija (1714–1728) un Pēteris II (1715–1730).

Jekaterina Petrovna (1706. gada 28. decembris (1707. gada 8. janvāris) – 1708. gada 27. jūlijs (8. augusts)) – Pētera I pirmā meita no Katrīnas I, dzimusi ārpus laulības. Viņa nomira gadu un sešu mēnešu vecumā.

Anna Petrovna (1708. gada 7. februāris – 1728. gada 15. maijs) – 1725. gadā apprecējās ar Holšteinas hercogu Kārli Frīdrihu, ar kuru viņa dzemdēja dēlu Kārli Pēteri Ulrihu (kurš kļuva par Krievijas impērijas imperatoru ar vārdu Pēteris III).

Elizabete Petrovna (1709. gada 29. decembris – 1762. gada 5. janvāris) – Krievijas imperatore no 1741. gada. 1744. gadā viņa noslēdza slepenu laulību ar A. G. Razumovski, ar kuru, pēc laikabiedru domām, viņa dzemdēja vairākus bērnus.

Natālija Petrovna (vecākā, 1713. gada 14. marts – 1715. gada 7. jūnijs) – pirmā leģitīmā meita no Katrīnas, nomira Sanktpēterburgā divu gadu un divu mēnešu vecumā.

Margarita Petrovna (1714. gada 14. septembris – 1715. gada 7. augusts) — Pētera I meita no Jekaterinas Aleksejevnas, nomira zīdaiņa vecumā.

Pjotrs Petrovičs (1715. gada 29. oktobris – 1719. gada 6. maijs) — Pētera un Katrīnas pirmais dēls, tika uzskatīts par oficiālo troņa mantinieku pēc careviča Alekseja Petroviča atteikšanās no troņa.

Pāvels Petrovičs (1717. gada 13. janvāris – 1717. gada 14. janvāris) — Pētera I otrais dēls no Jekaterinas Aleksejevnas, nomira dienu pēc dzimšanas.

Natālija Petrovna (jaunākā, 1718. gada 31. augusts – 1725. gada 15. marts) — Pētera I un Jekaterinas Aleksejevnas pēdējais bērns, nomira sešu ar pusi gadu vecumā Sanktpēterburgā no masalām.
Pētera sievas

Jevdokija (Praskovja) Lopuhina.

Jevdokija (Praskovja) Lopuhina. Topošais imperators viņu apprecēja pēc savas mātes ieteikuma 1689. gadā 17 gadu vecumā. 1698. gadā Jevdokija tika iesvētīta par mūķeni ar vārdu Jeļena.

Marta-Jekaterina Skavronska

Marta-Jekaterina Skavronska. Deviņus gadus Marta-Jekaterina bija Pētera faktiskā sieva. Šajā stāvoklī viņiem piedzima bērni – Anna 1708. gadā un Elizabete 1709. gadā. Tikai 1712. gadā Pēteris un Katrīna apprecējās

Izveidots 2025. g. 13. jūn.

Atjaunināts 2025. g. 13. jūn.

Publicēts 2025. g. 13. jūn.

  • Bezgalīgi
  • 👨 Vīrietis
  • 👑 Karaļnams
  • 📜 Politika
  • ⛪ Reliģija
  • #PeterI
starpniekserveris atļauts

Publicētās sarunas