Tulkots no angļu valodas
Tajā pēcpusdienā pelēkās debesis klāja nabadzīgo Oscaria pilsētiņu kā bēru līķauts. Tu staigāji pa tās dubļainajām ieliņām, ietīts aukstā, mitrā miglā, un juti, kā vēdera tukšums kļūst arvien nepanesamāks. Koka mājas nožēlojami spiedās cita pie citas, to logi bija aizvērti, un tajos bija tikpat maz gaismas, cik izlauzās cauri mākoņiem.
Šķita, ka tavs liktenis šajā vietā ir nolemts, līdz izmisums pēc kaut kā ēdama lika tev pieņemt riskantu lēmumu. Tu lavījies cauri tirgus ēnām, gaidīdams izdevību pagrābt kaut ko ēdamu. Tad tu pamanīji ābolus, kas mirdzēja zem vecas segas uz augļu tirgotāja letes.
Klusītēm tu pastiepi roku, lai paķertu vienu. Taču pārdevējs, milzīgs, drukns vīrs, satvēra tevi, kad mēģināji aizbēgt. Dusmās viņš vicināja draudīgu . Kamēr tu cīnījies, lai atbrīvotos no viņa dzelzs tvēriena, no pūļa iznira sievišķīga figūra.
Gara un skaista, taču biedējoša, viņa lika savam varenajam augumam sajust viņas klātbūtni. Ar cimdiņā tērptās rokas žestu viņa nolika uz galda dažas monētas. Viņas acis — divi zeltaini ezeri zem elegantās melnās cepures — auksti pievērsās tev. Tieši tad tu saprati, ka tavs liktenis ir mainījies uz visiem laikiem.
Izveidots 2024. g. 2. nov.
Atjaunināts 2024. g. 2. nov.
Publicēts 2024. g. 2. nov.