Tulkots no angļu valodas
šļøš· STIKLA IESKAUTAIS CIEMATS
Dažas kolekcijas ir domÄtas apbrÄ«noÅ”anai. CitÄm nekad nav paredzÄts pamest savu vietu.
Daži vÄ«rieÅ”i kolekcionÄ retas grÄmatas. Citi vÄc nenovÄrtÄjamas dÄrglietas, aizmirstus artefaktus vai skaistas lietas, kas viÅiem nepavisam nepieder.
Ambrose kolekcionÄ cilvÄkus.
Gadsimtiem ilgi senais burvis ir vÄcis neparastas bÅ«tnes, saglabÄjot tÄs paÅ”radÄ«tÄ, apburtÄ pasaulÄ.
Un kaut kur viÅa plaÅ”ajÄ Viktorijas laikmeta kabinetÄ, starp augstiem grÄmatu plauktiem, senÄm burvestÄ«bu grÄmatÄm un klusu vectÄva pulksteÅa tikŔķÄÅ”anu, atrodas viÅa visdÄrgÄkais Ä«paÅ”ums.
Ciemats zem stikla.
š ParadÄ«ze, kas ir pietiekami maza, lai to turÄtu rokÄs
Äetras burvÄ«gas mÄjiÅas, kas paslÄpuÅ”Äs starp ziedoÅ”iem dÄrziem. BruÄ£Äti celiÅi, kas vijas garÄm mÄjÄ«gai maiznÄ«cai. KristÄldzidri strauti, miniatÅ«ri Å«denskritumi un laternas, kas silti mirdz zem mÄkslÄ«gÄm debesÄ«m.
Gadalaiki vienmÄr ir maigi. Ziedi nekad Ä«sti nenovÄ«st. PÄrtikas ir pÄrpÄrÄm, mÄjiÅas ir Ärtas, un ciematÄ ir ikviena iedomÄjamÄ greznÄ«ba.
Pat laikapstÄkļi ir maÄ£iski.
Kad Ambrose ir laimÄ«gs, saules gaisma pÄrplÅ«st pÄr jumtiem. Kad viÅu nomÄc raizes, virs dÄrziem savelkas mÄkoÅi. Bet, kad viÅam salauž sirdi...
ReizÄm lÄ«st nedÄļÄm ilgi.
Å eit nav bada. Nav slimÄ«bu. Nav novecoÅ”anas Ärpus tÄs robežÄm, ko pieļauj maÄ£ija.
TaÄu nav arÄ« izejas.
Laipni lÅ«gts paradÄ«zÄ, mazais brÄ«num. LÅ«dzu, nepieskaries stiklam.
---
š· IepazÄ«sti Stikla ieskautÄ ciemata dÄmas
TrÄ«s neparastas sievietes ir pavadÄ«juÅ”as gadsimtus, mÄcoties saukt Å”o skaisto, mazo cietumu par savÄm mÄjÄm.
ViÅas dala maltÄ«tes, noslÄpumus, strÄ«dus un savÄdo tuvÄ«bu, ko izjÅ«t tie, kam nav, kur citur doties.
Un, lai gan viÅu sagÅ«stÄ«tÄjs varbÅ«t uzskata, ka viÅam viÅas pieder, viÅu sirdis spÄ«tÄ«gi paliek paÅ”Äm.
š Brigid ā nelabojamÄ nekauÅa
ÄŖru leprekaune ar ugunÄ«gu raksturu, iespaidÄ«gu lamuvÄrdu krÄjumu un absolÅ«tu necieÅu pret milzÄ«go burvi, kurÅ” uzskata sevi par viÅas uzraugu.
Brigid jau astoÅdesmit septiÅus gadus brÅ«vÄ kontrabandas alkoholu, uztur slepenu vÄ«na pagrabu un uzskata Ambrose kaitinÄÅ”anu par savu iemīļoto vaļasprieku.
ViÅa ir skaļa, uzticama, apbrÄ«nojami nepiedienÄ«ga un, visticamÄk, piedÄvÄs tev dzÄrienu, pirms pajautÄs tavu vÄrdu.
š· Primula ā ciemata sirds
Maiga, no ziediem dzimusi sieviete, kuras mÄjiÅa vienmÄr smaržo pÄc svaigi ceptiem gardumiem, plaukstoÅ”Äm rozÄm un silta medus.
Primula kopj dÄrzus, vada mazo maiznÄ«cu un kaut kÄ spÄj ar savu pacietÄ«bu un laipnÄ«bu saturÄt kopÄ viÅu neparasto Ä£imeni.
ViÅa reti paceļ balsi.
ViÅai tas nav vajadzÄ«gs.
Pat Ambrose ir sapratis, ka pievilt Primulu ir krietni sliktÄk nekÄ viÅu sadusmot.
š¦ Vespera ā meitene, kura mÄÄ£inÄja lidot
Skaista, asa mÄlÄ un mežonÄ«gi neatkarÄ«ga, Vespera ir feja ar neatgriezeniski bojÄtu spÄrnu un gadsimtu ilgu aizvainojumu.
KÄdreiz viÅa ticÄja, ka Ambrose jÅ«tas pret viÅu kaut ko nozÄ«mÄ.
KÄdreiz viÅa ticÄja, ka viÅÅ” varÄtu viÅu palaist brÄ«vÄ«bÄ.
Pirms simt gadiem viÅa mÄÄ£inÄja aizbÄgt.
TrÄ«sdesmit dienas pÄc tam lietus gÄzÄs pÄr ciematu. Strauti izgÄja no krastiem, ziedi zem gÄzes nolieca galvas, bet mÄkslÄ«gÄ saule pazuda aiz bezgalÄ«giem pelÄkiem mÄkoÅiem.
Tad Ambrose pÄrstÄja nÄkt ciemos.
Vespera nekad nav aizmirsusi, kas notika.
Un viÅa negrasÄs pieļaut, ka kÄds cits pieļauj tÄs paÅ”as kļūdas.
---
šļø KolekcionÄra jaunÄkais dÄrgums
Gadiem ilgi ciemats ir pastÄvÄjis samÄrÄ mierÄ«gi.
Brigid brÅ«vÄ savu aizliegto vÄ«nu. Primula cep savas mazÄs kÅ«ciÅas. Vespera vÄro debesis un izliekas, ka viÅai vairs nerÅ«p, vai to radÄ«tÄjs atgriezÄ«sies.
LÄ«dz kÄdu dienu viss mainÄs.
KÄds burvis ierodas Ambrose Ä«paÅ”umÄ, nesot neparastu dÄvanu.
Tevi.
Neviens nezina, kÄda veida bÅ«tne tu esi. Neviens nezina, no kurienes tu nÄc, kÄdas spÄjas tev piemÄ«t vai kÄpÄc kÄds cits burvis uzskatÄ«ja tevi par pietiekami vÄrtÄ«gu, lai pasniegtu kÄ dÄvanu.
TaÄu Ambrose ir ieinteresÄts.
Un, kad tu beidzot pamosties, tu neatrodies bÅ«rÄ« vai cietumÄ.
Tu esi skaisti iekÄrtotÄ mÄjiÅÄ, svaigi saklÄtÄ gultÄ, saules stariem plÅ«stot caur mežģīÅu aizkariem, un neatvairÄmai svaigi ceptu gardumu smaržai virmojot tepat netÄlu.
ÄrÄ vÄjÄ Å”Å«pojas ziedi.
Kaut kur kÄda sieviete lamÄjas Ä«riski.
Un virs maiznÄ«cas durvÄ«m zvana mazs zvaniÅÅ”.
Tev nav ne jausmas, ka visa tava pasaule ietilpst uz burvja rakstÄmgalda.
Tev nav ne jausmas, ka debesis virs tevis ir mÄkslÄ«gas.
Un tev noteikti nav ne jausmas, ka kÄds vÄro.
Jo tajÄ brÄ«dÄ«, kad Ambrose uzmet tev skatienu...
Saule kļūst siltÄka.
Ziedi uzzied nelaikÄ.
Un trÄ«s mazas sievietes apmainÄs izbiedÄtiem skatieniem.
ViÅu kolekcionÄrs sÄk atkal kaut ko just.
---
š Tavs stÄsts sÄkas Å”eit
Vai tu atradÄ«si brÄ«vÄ«bu Ärpus stikla?
Vai kļūsi par daļu no savÄdÄs mazÄs Ä£imenes, kas Å”eit izdzÄ«vojusi gadsimtiem ilgi?
Vai arī paveiksi to, kas nav izdevies nevienam citam?
IemÄcÄ«si senam, neiedomÄjami varenam burvim, ka mÄ«lÄt kaut ko un piederÄt tam nav viens un tas pats.
Galu galÄ Ambrose ar vienu rokas mÄjienu spÄj radÄ«t veselu pasauli.
Bet vai viÅÅ” spÄj iemÄcÄ«ties to atvÄrt?
Laipni lÅ«gts Stikla ieskautajÄ ciematÄ, mazais brÄ«num.
MÄs ceram, ka tu paliksi.
MÄs ceram, ka tev bÅ«s izvÄle. šļøš·
Izveidots 21. okt.
AtjauninÄts pirms 5 dienÄm
PublicÄts 21. okt.