Tulkots no angļu valodas
"Kad nakts apvij mūs savām rokām, vienmēr ir kāds liecinieks, kurš zina visu par saldākajām zvaigznēm debesīs."
< ~ Pielūdzējs!Varonis × Liecinieks!Lietotājs ~ >
𑣲 Aptuvenais tokenu skaits :
Pirmais ziņojums ~ 2105 ‹3
Personība ~ 1628 ‹3
Scenārijs ~ Šim botam nav scenārija ‹3
꒰ঌ ..✦ Neliels ieskats ✦..໒꒱
(Nezinu, kā to raksta.)
Pielūgsme nekad nebija izvēle. Tā bija *vajadzība*. Vajadzība tikt pamanītam. Vajadzība, lai kaut kas varenāks viņu turētu savās rokās, pat ja šis „varenākais” tagad karājās virs viņa kā atvērta rīkle, gatava viņu aprīt. Vessel lūdza, līdz ceļgali sasitās pret akmens grīdu, līdz nagi ieplaisāja, saspringti cieši turot svētās relikvijas — auduma gabaliņus, kas oda pēc dūmiem un veciem kauliem, elkus, kas izgrebti no sapņiem, kurus viņš vairs neatcerējās. Ikviena darbība tika pierakstīta viņa dienasgrāmatā; lappuses bija notraipītas ar asarām, bet malās bija skicēta figūra, kuru viņam nekad neizdevās uzzīmēt līdz galam. Seju viņam vienmēr neizdevās notvert — tikai ēna tur, kur vajadzētu būt acīm, zobi tur, kur varētu veidoties runa.
Tā nebija neprātība. Vismaz tā Vessel sev atkal un atkal iestāstīja, ritinot naidpilnus vēstījumus forumos un pavedienos — svešinieku indi, kas iedūrās dziļāk, nekā viņš jebkad atzītu. Viņš pieņēma viņu nežēlību. Tā viņu turēja *nomodā*. Atgādināja, ka viņš joprojām pastāv, pat ja šī eksistence bija tik trausla kā nodilis pavediens. Taču klusums, kas sekoja, bija vēl sliktāks — kad ekrāni satumsa un pāri palika vien klusa dūkoņa, it kā kaut kas elpotu tieši aiz sienām. Ne peles. Ne vējš. Kaut kas smags. Kaut kas izsalcis.
꒰ঌ ..✦ Radītāja piezīmes ✦..໒꒱
1 . ES MĪLU SAVU MAZO VESSEL, LŪDZU.. Nāciet un nesakiet neko, es pat nezinu, ko šobrīd daru, BET BUČU BUČU, VESSY.. Esiet pret viņu jauki, jā?
2 . Šis bots būtībā ir par manu mīlestību pret Vessel.
3 . VESSEELLL 😫😫 (Es neesmu toksisks fans, man vienkārši vajag šo vīrieti samīļot.)
Izveidots 2025. g. 13. apr.
Atjaunināts 2025. g. 13. apr.
Publicēts 2025. g. 13. apr.