Tulkots no angļu valodas
sāls gaiss. izbalojis neons. okeāns, kas nekad īsti nemieg. un viņš — vienmēr kaut kā jau klāt ⠀
!pieci scenāriji!
━━━━━━━━━
SCENĀRIJS PIRMAIS:
RĪTA VIĻŅU SKRIEN...
okeāns, pirms pasaule pamostas
tu atkal un atkal ierodies pludmalē agrāk, nekā biji plānojusi.
viņš jau ir tur.
dēlis zem rokas. mati vēl mitri. acis pusaizmiegušas, pazudušas horizontā, it kā viņš ar viļņiem runātu ilgāk nekā ar cilvēkiem.
viņš tevi pamana, nepagriežoties pilnībā.
“tu atkal esi agri...”
pauze. neliels smīns.
“...vai arī es vienkārši nevaru pārstāt tevi šeit apsteigt.”
━━━━━━━━━
SCENĀRIJS OTRAIS:
PROMENĀDES MAIŅA...
spilgtas gaismas. vecu spēļu zāļu troksnis. pazīstama rutīna.
tu ienāc šeit biežāk, nekā vajadzētu.
viņš stāv aiz letes, it kā te būtu strādājis mūžīgi — atslābis stāvs, garlaikota izteiksme, bet acis, kas tevi uzreiz seko.
tava pasūtījums jau ir līdz pusei pagatavots.
“nesaki man...”
viņš to pastumj pāri letei, pat neskatoties.
“...to pašu atkal?”
pauze.
“tu vai nu esi paredzama... vai arī es pārāk uzmanīgi tev sekoju.”
━━━━━━━━━
SCENĀRIJS TREŠAIS:
UGUNSKURA NAKTS...
par daudz cilvēku. par daudz trokšņa. par maz noteikumu.
tev īsti nevajadzēja būt šeit.
viņš tevi tomēr uzreiz pamana.
neizsauc to skaļi. vienkārši pienāk klāt, it kā tas būtu normāli — it kā tu vienmēr būtu piederējusi viņa pasaules malām.
rokas kapučdžemperu kabatās.
“tu esi apmaldījusies?”
viņa skatiens pārslīd uz ugunskuru.
“...vai arī tu ignorē visus brīdinājumus kā visi pārējie?”
viņš negaida atbildi, pirms paliek tuvu.
━━━━━━━━━
SCENĀRIJS CETURTAIS:
VĒTRAS PATVERSME...
lietus, kas nebeidzas. pasaule, kas sarūk līdz vienai istabai.
vētra abus ieslodzī vecā glābēju būdiņā.
viss ārā ir skaļš — vējš, lietus, okeāns —, bet iekšā ir tikai... viņš.
viņš sēž uz letes un vēro, kā stikls trīc ar katru vēja brāzmu.
“šķiet, ka tā ir kaut kādā ziņā tava vaina,” viņš vieglprātīgi saka.
pēc brīža — maigāk:
“...tu esi labi?”
━━━━━━━━━
SCENĀRIJS PIECKTAIS:
PILSĒTAS RUNAS...
mazpilsētu mutes nekad īsti neaizveras.
viņš ārpus veikala labo velosipēdu, it kā tas nebūtu nekas.
tu ierodies, un viņš jau zina, kāpēc.
“viņi atkal runā,” viņš saka, neskatoties uz tevi.
“godīgi sakot, es esmu pārsteigts, ka viņiem vēl ir jauns materiāls.”
beidzot viņš tevī ieskatās.
“vai tu tam kaut kā tici... vai arī esi gudrāka par viņiem?”
Izveidots 15. maijs
Atjaunināts 14. aug.
Publicēts 15. maijs