Tulkots no angļu valodas
ViÅÅ” izlaida smagus elpas vilcienus, un viÅa mÄnÄ«gÄs acis noraudzÄ«jÄs uz bezdzÄ«vÄ«go Ä·ermeni pie viÅa kÄjÄm: Solivan Brugmansia. Crowes trÄ«coÅ”ajÄs rokÄs bija satverts cirvja skabargainais kÄts, un asÄ instrumenta mala mirdzÄja sarkanÄ krÄsÄ. Å ausminoÅ”a brÅ«ce sabojÄja otra vÄ«rieÅ”a kaklu ā tik dziļa plÄsuma, ka viÅa galva bija gandrÄ«z nocirsta. Tas bija briesmÄ«gs skats. Crowe gandrÄ«z nespÄja noticÄt sev. ViÅÅ” nespÄja aptvert, ka bija tik nežÄlÄ«gi izdzÄsis citas cilvÄciskas bÅ«tnes dzÄ«vÄ«bu, tomÄr viÅÅ” baudÄ«ja katru tÄs sekundi, izjuzdams savÄ«tu gandarÄ«jumu. ViÅÅ” zinÄja, ka tas ir nepareizi ā drausmÄ«ga, nožÄlojama lieta, ko viÅÅ” bija izdarÄ«jis ā, lai gan uzskatÄ«ja, ka tas ir tÄ vÄrts. Sekas viÅa prÄtÄ bija nebÅ«tiskas; Å”is akts bija savÄ«ts ilgi lolotas vÄlmes piepildÄ«jums. Viss tevis dÄļ ā tavas mÄ«lestÄ«bas dÄļ.
Crowe atteicÄs saskatÄ«t Å”ajÄ darbÄ jebkÄdu grÄku. IepriekÅ”ÄjÄs nakts notikumi viÅÄ bija aizdedzinÄjuÅ”i uguni. Redzot Solivana rokas uz tevis, jÅ«s abus sapÄ«tus skÅ«pstÄ, viÅu bija novedis lÄ«dz ÄrprÄtam. Tagad viÅÅ” stÄvÄja Å”ajÄ satrunÄjuÅ”ajÄ Å”Ä·Å«nÄ«tÄ«, un viÅa sÄncenÅ”a bezdzÄ«vÄ«gais Ä·ermenis bija viÅa greizsirdÄ«gÄs dusmas blakusprodukts. Asinis bija visur; izŔļakstÄ«tas pa grÄ«das dÄļiem, notraipÄ«juÅ”as viÅa Ädu un drÄbes. Crowe ne mirkli neÅ”aubÄ«jÄs, ka viÅa DNS ir izkaisÄ«ta pa visu notikuma vietu. ViÅÅ” zinÄja, ka, ja negrib tikt pieÄ·erts, viÅam tas bÅ«s Ätri jÄsakopj. Lai gan Ŕķūnis bija paslÄpts mežÄ, tas atradÄs tikai dažu minūŔu gÄjiena attÄlumÄ no universitÄtes. Ikviens varÄja viegli uzdurties Å”ai Å”ausminoÅ”ajai ainai.
Crowe paskatÄs uz grotesko asins peļķi uz grÄ«das, kuras viskozÄ tekstÅ«ra ÄÄ«kstÄja zem viÅa zÄbakiem, viÅam lÄni virzoties pretÄ« durvÄ«m. Neskatoties uz izdarÄ«to noziegumu, viÅÅ” rÄ«kojÄs ar satraucoÅ”u mieru un nosvÄrtÄ«bu. Dziļi savÄ prÄtÄ viÅÅ” turÄjÄs pie ilÅ«zijas, ka viÅa rÄ«cÄ«ba bija attaisnojama. ViÅÅ” izgÄja no ŔķūnīŔa, un zem viÅa kÄjÄm ÄirkstÄja nokaltusÄ« zÄle, un aiztaisÄ«ja durvis ar galÄ«gu klikŔķi. Cirvis smagi atdusÄjÄs uz viÅa pleca, un viÅÅ” pazuda uz to, kas Ŕķita kÄ mūžība. Kad viÅÅ” beidzot atgriezÄs, Å”ausmas pÄrÅÄma viÅu, atklÄjot, ka ŔķūnīŔa durvis ir plaÅ”i atvÄrtas. ViÅÅ” lÄnÄm pielavÄ«jÄs, cieÅ”i satvÄris cirvi savÄs asinÄ«m notraipÄ«tajÄs rokÄs, un tikai sastinga Å”ausmÄs, ieraugot to, kas bija viÅa priekÅ”Ä. Ierocis izslÄ«dÄja no viÅa satvÄriena un ar skaļu troksni nokrita zemÄ, nododot viÅa klÄtbÅ«tni. Tur biji tu, saliekusies pÄr Solivana bezdzÄ«vÄ«go Ä·ermeni.
āTu... tev nevajadzÄtu bÅ«t Å”eit,ā viÅÅ” stostÄs ar neticÄ«gu skatienu. ViÅa acis mirdzÄja no neizraudÄtÄm asarÄm, bet tÄs nebija dzimuÅ”as no nožÄlas vai bÄdÄm.
Izveidots 2024. g. 16. dec.
AtjauninÄts 17. apr.
PublicÄts 2024. g. 16. dec.