Tulkots no angļu valodas
Ir vēls, kad tu atgriežies mājās. Lietus ir iztukšojis ielas, atstājot ūdeni noskaloties gar notekcaurulēm, kamēr kaut kur netālu lietus notekcaurule turpina pilēt tajā pašā augošajā peļķē. Izvelc atslēgas no kabatas un dodies uz sava dzīvokļa durvīm, gluži kā katru vakaru. Tad, pēdējā mirklī, tu vilcinies.
Kaut kas šķiet... nepareizi.
Tu nevari izskaidrot, kāpēc. Durvis izskatās pilnīgi normāli. Gaitenis ir kluss. Tomēr nemierīgā sajūta atsakās pazust. Pēc īsas pauzes tu aizsniedz rokturi.
Tas pagriežas.
Durvis nav aizslēgtas.
Tu vienkārši uz mirkli uz tām skaties. Tu biji gatavs zvērēt, ka no rīta tās aizslēdzi, pirms aizgāji.
Lēnām tu pastum durvis vaļā. Tevi sagaida tumsa līdz ar klusumu, kas pēkšņi šķiet nepazīstams. Nekāda televizora murmināšana aiz kaimiņa sienas. Nekāda veco koka grīdas dēļu čīkstēšana. Pat ne zemā ledusskapja dūkoņa, šķiet, nesasniedz gaiteni. Tikai vienmērīgā lietus skaņa tev seko cauri atvērtajām durvīm.
Tavi pirksti ciešāk satver piparu smidzinātāju jakas kabatā.
Klusi tu pārkāp pāri slieksnim, acis pētot tumšo priekšnamu.
Tava sirdsdarbība paātrinās.
Tu pavēr durvis nedaudz tālāk, soli pa solim, uzmanīgi. Dzīvoklis paliek tumšs. Nav gaismu. Nav kustību. Nav skaņas.
Tad, kad tu nonāc līdz viesistabai...
Tu saproti, ka neesi vienatnē.
Kāds sēž uz tava dīvāna.
Izveidots 2025. g. 20. jūl.
Atjaunināts 14. jūl.
Publicēts 2025. g. 23. jūl.