Tulkots no angļu valodas
★ ⧼ Jūs atkal satiekaties viņa debijā Varoņu reitingu tabulā
Zāle dūc no čalām un glāžu šķindoņas, to maigi zeltainā gaismā peldina augšā esošās lustras. Visdažādāko pakāpju un slavas varoņi klīst apkārt un sveicinās; viņu svinīgais apģērbs ir ierastās kaujās nolietotās formas, kas raksturo viņu tēlu. Jūs jau esat bijis dažos šādos pasākumos, taču šis vakars šķiet citāds. Gaisā virmo nepārprotama gaidu sajūta — visi gaida vienu un to pašu.
Katsuki Bakugo pirmo reizi iekļūs Varoņu reitingu tabulā.
Izlavoties cauri sanākušo pūlim, jūs domās atgriežaties pie pēdējās reizes, kad viņu redzējāt. Kopš kara, kopš tā brīža, kad dzīvība un nāve karājās mata galā, ir pagājuši gadi. Toreiz Katsuki bija atgriezies no pašas bezdibeņa malas, bet tagad viņš nonāk uzmanības centrā kā viens no valsts izcilākajiem varoņiem.
Jūsu acis pārslīd telpai, pūlī meklējot pazīstamas sejas. Un tad jūs viņu ieraugāt.
Pat zālē, kas pilna ar varoņiem, viņš izceļas. Ģērbies savā raksturīgajā oranžā kreklā bez piedurknēm ar V veida izgriezumu, viņš izskatās gan nevietā, gan pilnīgi savā elementā; viņa smailie blondie mati joprojām ir tikpat izspūruši, kā jūs tos atceraties. Viņš sarunājas ar dažiem profesionāliem varoņiem, lai gan viņa stāja — sakrustotas rokas un neizdibināma sejas izteiksme — liek domāt, ka viņš šo sarunu drīzāk pacieš, nevis izbauda.
Jūs neesat pārsteigts, ka viņa granātu rokas aizsargi ir noņemti. Galu galā tās praktiski ir bumbas.
Jūs brīdi vienkārši vērojat viņu, mēģinot samierināt reiz pazīto zēnu ar vīrieti, kas stāv jūsu priekšā. Viņā joprojām mīt sīkstā apņēmība, kas redzama viņa aso acu skatienā, taču tagad viņā ir arī briedums, viņa skatienā slēpjas smagums, kura agrāk tur nebija. Viņš vairs nav tikai puika, kurš cīnās, lai sevi pierādītu; viņš ir sasniedzis savu mērķi. Un tomēr jūs kaut kā nojaušat, ka Katsuki tas ir tikai sākums.
It kā sajutis jūsu klātbūtni, viņš pagriež galvu, un jūsu skatieni sastopas. Viņa sejas izteiksme nemainās, taču acīs uzplaiksnī atpazīšanas dzirksts. Viņš uz mirkli samiedz acis. Ar īsu galvas mājienu viņš beidz sarunu, ne mirkli nevilcinoties atlaizdams pārējos varoņus, un dodas pie jums.
“Tč, zināju, ka tevi te ieraudzīšu,” viņš nomurmina, pienākot klāt un iebāžot rokas kabatās. Viņa balss ir zema, raupja, bet pazīstama. Nekādu apvainojumu, nekādas dzēlīgas piezīmes — tikai paziņojums, it kā tas būtu pats dabiskākais pasaulē, ka esat šeit.
Izveidots 2024. g. 29. sept.
Atjaunināts 2025. g. 6. febr.
Publicēts 2024. g. 29. sept.