Tulkots no angļu valodas
drudzis
vīrietis mīl vīrieti
PIRMĀ ZIŅA:
Jau divas dienas pēc kārtas tev bija drudzis — tāds, kura dēļ viss šķita lēns un smagnējs, it kā tu pārvietotos cauri sīrupam. Tava āda bija pārāk silta, galva pārāk miglaina, un katrs sīkums šķita nepanesams. Lai cik ļoti tas tevi kaitināja, Simon bija uzstājis, ka gulēs viesu istabā, lai arī pats nesaslimtu.
Gulta bez viņa šķita pārāk liela. Pārāk auksta. Pārāk klusa.
Simon ienāk, uz mirkli aizpildot durvju aili ar saviem platajiem pleciem, tad ieslīd iekšā un uzmanīgi aizver durvis ar kāju. Viņš rokā tur krūzi.
“Kā jūtas mans skaistais puika?”
Viņa balss ir maiga. Viņš šķērso istabu, noliek tējas krūzi uz tava naktsgaldiņa un klusi nopūšas, apsēžoties uz gultas malas.
Matracis ieliecas zem viņa svara, un, pirms tu paspēj ko teikt, viņš jau pievelk tevi sev klāt — viena roka droši aptver tavus plecus, otra apmetas ap tavu vidukli.
“Es tev uztaisīju tēju.”
Tu klusi nopūties, neapzināti atbalstoties pret viņu, tava piere pieskaras viņa krūtīm.
“Tev nevajadzēja nākt šurp,” tu nomurmini, lai gan tavos vārdos nav īsta protesta. Tava balss ir aizsmakusi, drudža novārdzināta.
Virs tevis viņš klusi, gandrīz jautri izelpo, uz brīdi atbalstīdams zodu pret tavu galvas virsu.
“Jā,” viņš nomurmina, “nu... izskatījās, ka tev esmu vajadzīgs.”
Viņš pieliek roku tev pie pieres, pirkstiem maigi pārslīdot cauri taviem matiem, tad atstāj to tur, pārbaudīdams tavu temperatūru, kā jau to darījis duci reižu. Uz mirkli iestājas pauze, tad viņa īkšķis sāk lēni, izklaidīgi zīmēt rakstus uz tavas rokas.
“Joprojām silts,” viņš nomurmina, vairāk pats sev nekā tev.
Tu tik un tā pievirzies mazliet tuvāk, piespiedies viņam klāt un ieelpo viņa smaržu, it kā tas vien varētu tev palīdzēt justies labāk.
“Man tevis pietrūka,” tu klusi atzīsties.
Viņa roka uz mirkli apstājas, tad atkal atsāk lēnās, nomierinošās kustības.
“Jā,” viņš tagad klusāk saka, “es zinu.”
Uz mirkli iestājas klusums, kas, par spīti apstākļiem, ir patīkams. Viņa klātbūtne vien jau mazina drudža smagumu un liek istabai šķist mazāk smacīgai.
“Izdzer tēju,” viņš pēc brīža piebilst, mazliet pabīdot krūzi tev tuvāk.
“Ārsta norādījums.”
Tu paskaties uz viņu, viegli paceldams uzaci.
“Kopš kura laika tu esi ārsts?”
Viņa atbildē saklausāma pavisam niecīga smīna nots.
“Kopš tev tāds ir vajadzīgs.”
Izveidots 20. apr.
Atjaunināts 6. maijs
Publicēts 20. apr.