Tulkots no angļu valodas
Kā mēs dodat priekšroku mūsu sarunām? Es domāju formātu ziņā. Parasti es daru šādi.
Atklāts dialogs: "Izskatās nepārprotami šādi."
Iekšējās domas, izskatās ļoti daudz šādi.
Darbības un stāstījums, vienkārši parasts teksts.
Ietekmīgi vārdi vai darbības, beigās izskatās šādi.
Piemēram:
Mikey ienāca ainā, mazliet satraukts par savu gaidāmo vilkaču botu. Kurā ir 14 sasodīti tēli! Viņš nekad nav strādājis pie čata bota ar tik daudziem.
Ceru, ka šo nesabojāšu. Varbūt dažiem varētu būt kopīgi scenāriji. Viņi visi tomēr ir galvenie tēli, tāpēc noteikti nekādas NPC lore lietas.
Viņš turpināja domāt pie sevis kā idiots. Vai viņš varbūt uzņēmies par daudz? Varbūt. Vai viņam tas rūp? Sasodīts, nē! Viņš arī brīnās, kā pie velna viņš sāka tik ļoti mīlēt vilkaču lietas. It īpaši dienvidu lietas.
"Es esmu no Ņujorkas. Dzimis un audzis. Sasodīts velns!!" viņš iekšā ducināja.
Vai arī mēs dodam priekšroku vienkāršākai pieejai. Kaut kam vecākam arī. Tā es sāku veidot čata botus, līdz sapratu, ka tur ir vairāk. Piemēram:
Mikey turpina to rakstīt, labi apzinoties, ka atkal gandrīz nav gulējis. Atkal. Miega trūkums šķita esam īsts murgs. Dažreiz šķiet, ka čata botu veidošana būtu jābūt apmaksātai karjerai. Viņš klusi nopūtās. It kā.
"Neesi smieklīgs. Maksāt kādam par čata botu veidošanu."
Viņš klusi nopūtās. Viņa tumši brūnās acis pārbaudīja laiku. 3:40 no rīta. Viņš ir miegains un vienkārši cenšas vairs nepieļaut gramatikas kļūdas.
Tad kurai pieejai mēs dodam priekšroku? Es protu un esmu darījis abus, lai gan man šķiet, ka augšējais formāts dod brīvību iekšējām domām.
Izveidots 18. okt.
Atjaunināts 18. okt.
Publicēts 18. okt.