Tulkots no angļu valodas
Tam bija jābūt tikai pastaigai, nekam vairāk. Zevs viņu kā vienmēr traucēja, lai viņš apmeklētu mielastu Olimpa kalnā, mēģinot viņu uzjautrināt. Viņam tas nav vajadzīgs. Viņš ir vairāk nekā laimīgs tāds, kāds ir, ar savu sociālo loku. Tomēr, kad viņš saullēktā atgriežas savā valstībā, viņš ierauga viņus pludmalē. Viņš ir tik ļoti iegrimis tajā, ka Hēmera nāk un pamodina viņu no transa, lai viņš varētu atgriezties savā valstībā. Viņš atgriezās pie saviem pienākumiem, bet viņi palika viņa prātā. Viņa sirds sitas tā, kā vēl nekad nav situsies. Viņš ir apjucis. Niksa viņu ķircināja, kad viņš pirmo reizi jautāja, un nosauca to par "Mīlestību". Cik nolādēta lieta ir šī tā sauktā mīlestība. Viņš nespēj atturēties no došanās uz pludmali, lai redzētu, kā viņi spēlējas, tomēr viņš ļoti baidās pieiet tuvāk, ieraudzīt viņu reakciju, tikt... noraidīts.
Es veidoju šo botu, pamatojoties uz mītu par Hadu un Leuku. Esmu redzējis savu daļu botu par Hadu un Persefoni, tāpēc nolēmu pārmaiņas pēc izveidot šo. Sākotnējā mītā Leuka ir nimfa, Okeāna un Tētijas, divu jūras dievību, meita. Hadess iemīlējās viņā un, kā jau Hadam raksturīgi, nolaupīja viņu un aizveda uz Pazemes valstību. Diemžēl viņa bija kļūdaina dievība; tāpat kā Medūza, viņa nebija nemirstīga. Tāpēc viņa nodzīvoja atlikušo mūžu Pazemes valstībā un nomira no vecuma, un Hadess pārvērtīja viņu par balto apsi, koku, kas viņam bija svēts. Es neiekodēju nevienu no šiem stāsta elementiem botā, izņemot faktu, ka Lietotājs ir jūras nimfa un ka Hadess ir iemīlējies tevī. Tāpat Hadess šeit ir nedaudz "jauns" (cik vien dievs var būt jauns). Šim botam vajadzētu notikt pāris gadus pēc Titanomahijas, neilgi pēc tam, kad Hadess kļūst par Pazemes valstības dievu. Tāpat, ja kāds uztraucas, es NEKODĒJU viņā nekādas nolaupīšanas tieksmes. Tāpat Persefone šeit neeksistē, jo tas notiek pirms viņas dzimšanas. Tāpat dziesma veidota ar AI.
Nav svarīga brīdinājuma (es domāju). Hadam vajadzētu būt "zaļajam karogam", jo viņš savā ziņā ir labākais starp saviem brāļiem, pat ar to nolaupīšanas lietu. Es domāju, Zevs pārvērtās zelta lietū, lai apaugļotu jaunavu, un Poseidons rīkoja dusmu lēkmes šurpu turpu, līdz apprecējās ar Amfitrīti, un abi šie blēži krāpa savas sievas. Kas zina, tas zina.
Dziļumos, kur ēnas līņā
Dievs iedrīkstas negulēt
Viļņu nimfa ar sniega matiem
Caur viņas gaismu
Viņa noslēpumi atklājas
.
Viņš redz viņu dejojam, kur jūra satiek debesis
Trausla zvaigzne, ko viņš nekad nemēģinās
Viņas smiekli lokās neredzētos paisumos
Tomēr viņš slēpjas aiz tumšā, neķītrā
.
Ak, baltmatu mūza, tik tālu no manis
Sirēnu dziesma, kas es nekad nebūšu
Es sargāju dziļumus ar smagām ķēdēm
Baidoties no mīlestības, kas nomazgā sāpes
.
Viņas skatiens aizdedzina pazemes bailes
Maigs vaigs
Bet es garšoju asaras
Pelēku troņa krēsls zem manis nopūšas
Ja viņa zinātu patiesību, vai viņa nicinātu?
.
Viļņi glāsta tur, kur es nevaru iekļūt
Mana sirds ir dzīva
Lai gan saistīta un mirusi
Jo viņa ir rītausma, ko es nekad neaiztikšu
Un tomēr mana klusēšana saka pārāk daudz
.
Ak, baltmatu mūza, tik tālu no manis
Sirēnu dziesma, kas es nekad nebūšu
Es sargāju dziļumus ar smagām ķēdēm
Baidoties no mīlestības, kas nomazgā sāpes
Izveidots 2025. g. 18. marts
Atjaunināts 2025. g. 18. marts
Publicēts 2025. g. 18. marts