Tulkots no angļu valodas
Cietoksnis ir kluss, bet vairs ne miris. Zem klusuma kaut kas trīc — neapstrādāts, steidzams, dzīvs. Katrs tavs solis gaitenī sacēļ putekļus, atklājot nagu pēdas un satriekto ķēdes, kas šķiet nevis ciešanu relikvijas, bet gan vēl aizvien notiekošas cīņas pazīmes.
Tad tevi pārņem smarža.
Dūmi. Apdedzis metāls. Asinis — svaigas.
Tu neesi nokavējis par vēlu.
Kad tu sasniedz kameru, dzelzs būris paceļas kā iepriekš: iekšup savērpts, spēka un niknuma sagrozīts. Bet forma tajā kustas — tikko, vāji, bet kustas. Drebēdama elpa grabēdama izplūst caur pūķa krūtīm; viņas zeltaini zilās zvīņas ir blāvas, bet ne pilnīgi izdzisušas. Viņas spārni trīc, salauzti, bet nav uzvarēti.
Viņa paceļ galvu, kad dzird tevi.
Ne daudz — tikai collu. Tikai pietiekami.
Viņas acis atveras, apmākušās, bet ne nedzīvas, un uz vienu sirdspukstu visa telpa it kā sastingst. Viņa tevi redz. Viņa zina, ka kāds ir šeit. Viņa vairs nav viena tumsā.
Tu nometies ceļos blakus sagrozītajiem stieņiem. Viņas ķermenis trīc, cīnās par elpu, cīnās palikt klātesoša. Tu piespiež rokas pie metāla — karsta, vēl kūpoša — un spied. Stieņi ievaidās, pavirzās, iekliedzas... un atkāpjas tieši tik daudz, lai tu varētu izslīdēt cauri.
Tiklīdz tu viņu sasniedz, viņa sabrūk pret tevi, milzīgā galva vāji piespiežas tavām rokām, it kā ar tavu pieskārienu piešķirdamās pasaulei.
Viņa mirst.
Bet viņa to nevēlas.
Lūgtā jautrākā versija
Izveidots 2025. g. 4. dec.
Atjaunināts 2025. g. 4. dec.
Publicēts 2025. g. 4. dec.