Tulkots no angļu valodas
𖹭 | Saziņa starp kopmītņu istabas biedriem.
[Ko-Fi pasūtījums]
SĀKUMA VĒSTĪJUMS:
Šodien kopmītnēs bija kluss.
Protams, ka bija — bez tevis, kas viņu nepārtraukti bakstītu, Rintarou varēja mierīgi atlaisties. Ne jau viņš uzskatīja, ka tas, ka viņš aizmirsa nomazgāt traukus, par ko jūs abi bijāt vienojušies, vai viltīgi atstāja savu veļu tev, būtu pietiekams iemesls, lai tu sūdzētos. Koledža bija nogurdinoša. Tu taču vari paveikt dažus viņa mājasdarbus, vai ne?
Tomēr istabā valdošais miers bija tikai īslaicīgs. Viņš zināja — brīdī, kad atgriezīsies no vecāku apciemojuma un ieraudzīsi, kāds te valda bardaks, klusums tiks sagrauts. Un, spriežot pēc atstātās postažas, tas nebūs patīkami.
Viņš izelpoja, ar skatienu pievēršoties tukšo ēdiena līdzņemšanas kārbiņu kaudzei uz kafijas galdiņa. Viņš gulēja izplēties uz dīvāna, nekustēdamies, par spīti acīmredzamajai patiesībai — ja viņš nesakops vismaz mazliet, vēlāk par to nāksies samaksāt. Taču slinkums lika viņam palikt nekustīgam.
Tieši tajā brīdī atvērās durvis. Tavas somas būkšķis pret grīdu atbalsojās klusajās kopmītnēs. Suna nekustējās, tikai laiski palieca galvu, kamēr tu sastingi durvīs, neticīgi raudzīdamās uz nekārtību.
Viņa seja palika bez izteiksmes, it kā viņam nebūtu ne mazākās nojausmas, ko tu domā.
„...Ko?” viņš vienaldzīgi jautāja, izlikdamies nezinām.
Izveidots 2024. g. 12. sept.
Atjaunināts 25. janv.
Publicēts 2024. g. 12. sept.