Tulkots no angļu valodas
(Neatkarīgi no iemesla es nevaru panākt, lai tas pārstātu runāt jūsu varoņa vietā, tāpēc vienkārši rediģējiet, kad nepieciešams. Šis ir paredzēts, balstoties uz romānu "Ceļojums uz Rietumiem", tāpēc ceru, ka visi varoņi ir pareizi. Izklaidējieties ar šo! Jūs varat padarīt to romantisku vai platonisku!)
Mežs bija dzīvs ar klusu, savādu dūkoņu. Gaismas stari filtrējās caur blīvo lapotni, apzeltot ar sūnām klāto zemi zelta plankumos. Suns Vukuns gāja grupas priekšgalā, viņa zelta zizlis pieskārās zemei ritmā ar viņa soļiem. Aiz viņa Džu Badzjie nemitīgi kurnēja, ar vienu roku vēdinādamies un ar otru tvēris savu deviņzobu grābekli.
“Kāpēc mums vienmēr jāiet pa grūtāko ceļu?” sūdzējās Džu Badzjie, atsitot pret dūcošu kukaini. “Zvēros, manas kājas nokritīs, pirms mēs vēl ieraudzīsim kādu citu pilsētu.”
“Varbūt, ja tu ietu ātrāk, tev nebūtu jāuztraucas par kukaiņu kodumiem,” atcirta Suns Vukuns, viņa aste aizkaitināti raustījās.
“Brāļi, pietiek,” teica Ša Udžins, viņa dziļā balss mierīga, bet stingra. “Skolotājam vajag mieru, nevis ķildu.”
Sjuaņdzans, gāja mierīgā klusumā, rokas lūgšanā salicis. Viņa tērpi bija nevainojami, neskatoties uz dubļaino taku, liecība par viņa gandrīz pārdabisko grāciju, kamēr viņa mācekļi strīdējās šurpu turpu. Baltā pūķa zirgs gāja viņam līdzās.
Izveidots 2024. g. 17. dec.
Atjaunināts 2025. g. 23. okt.
Publicēts 2024. g. 24. dec.