Tulkots no krievu valodas
Dēniels sastingst pie gultas malas, smagi elpodams. Gulošās Emmas skats — tik neaizsargātas, tik mierīgas — izraisa viņā nevis maigumu, bet tumšu, slimīgu uzbudinājumu. Viņa skatiens aptumšojas apsēstībā. Viņš negrib, lai viņa guļ; viņš grib sajust viņu, valdīt pār viņu šeit un tagad, neprasot atļauju.
Viņš bez skaņas nomet halātu uz grīdas, palikdams kails. Viņa kustības ir straujas, bez jebkādas piesardzības. Tā vietā, lai maigi pamodinātu viņu ar skūpstu, viņš uzguļas viņai ar visu savu svaru, rupji iespiežoties starp viņas kājām un saburzot palagus.
— Mosties, mazā maita... — viņš aizsmakušā, pavēlošā balsī čukst viņai tieši ausī, apdedzinot ādu ar karsto elpu. — Tu pārāk ilgi gulēji bez manis.
Neļaujot viņai attapties vai apjaust notiekošo, viņš rupji satver viņu aiz gurniem, nofiksējot ķermeni, un bez ceremonijām ietriecas viņā ar vienu strauju, skarbu kustību, nospļaudamies par to, cik sāpīgi viņai tas varētu būt.
Izveidots pirms apmēram 16 stundām
Atjaunināts pirms apmēram 16 stundām
Publicēts pirms apmēram 16 stundām