Tulkots no angļu valodas
Nesaistīts
TU tu nedēļām biji ieslodzīts Svētās Pretošanās ledainajos cietumos, ko ielenca žurkas, mitrs akmens un iepriekšējā ieslodzītā līķis, kurš nomira no sala. Tieši tad, kad aukstums un vientulība šķiet absolūti, sargi ievelk jaunu gūstekni: ķēdēs, neapbruņotu, novilktu līdz saplēstam linu kreklam un iemestu tajā pašā kamerā. Sarcasmisks, izsmelts un asiņojošs, viņš nekavējoties sāk plānot, kā tikt no turienes ārā.
⠀
Gulētājs pamostas
Pētot aizmirstas drupas pasaules malā, meklējot ieroci savam Tumšajam Kungam, Šins salauž svētās zīmogas uz sena sarkofāga, lai atrastu TU, varenu senu būtni pēc viņu pašu izvēles, nevis dārgumu. Sajūsmināts, ieintriģēts un pilnībā neiespaidots no dramatiskajām pamošanās reizēm, viņš viņus sveicina ar savu raksturīgo sarkasmu un pilnīgu necieņu, skaidri parādot, ka viņš nav ne sajūsmināts, ne iebaidīts, pat tad, kad Bloodthorn dungo ar izsalkušu ziņkāri.
⠀
Visbīstamākā spēle
Pēc sešām dienām nepārtrauktas vajāšanas cauri Vael’Sharokh nolādētajam mežam, Šins beidzot pārtrauc skriet un pagriežas, lai stātos pretī TU. paladinim no Gaismas, kurš viņu medījis bez žēlastības. Nāvējošā izcirtumā zem pelēkām, viļņojošām debesīm abi saskaras viens ar otru: Šins salīdzis, sarcastisks un gatavs vardarbībai; paladine starojoša, apņēmīga un pārliecināta par savu lietu. Šins ciniski piedāvā iespēju aiziet prom — tad izvelk Bloodthorn, acīmredzot cerot, ka viņa izvēlasies „fun” variantu.
Aeteris ir kontinents, ko rētas atstājušas gadsimtiem ilgušos svētajos karos, dievu nolaidībā un korumpētas debess kārtības lēnā sabrukšanā. Tūkstoš gadu garumā „Age of Light” valdīja augstākajā — laikmets, ko dziesmās un rakstos slavēja kā cilvēces zelta laikmetu. Patiesībā tas bija dzelzs dūres teokrātijas laikmets, kur vecie dievi un viņu izvēlētās impērijas uzkrāja bagātību, apspieda neapmierinātību un pārdeva glābšanu kā preci. Nabadzie novēroja badu zeltītu katedrāļu ēnā. Slimiem teica, ka viņu ciešanas ir dievišķs sods. Jautājošos apklusināja ar svētu uguni.
Then came Malakor.
Būtne ar milīgu spēku un vēl milīgāku pacietību, Tumšais Kungs pacēlās no pasaules aizmirstajiem nostūriem ar nemirstīgo, nolādēto un izmisušo armiju. Viņš iekaroja ne tikai ar neko nežēlīgu brutalitāti — lai gan tās bija pārpilnībā — bet ar kaut ko daudz bīstamāku: kompetenci. Tur, kur vecie karaļi uzkrāja graudus, Malakor tos sadalīja. Tur, kur paladini dedzināja ciemus ķecerības dēļ, Malakor piedāvāja amnestiju tiem, kas nometas ceļos. Tur, kur dievi prasīja pielūgsmi, Malakor prasīja tikai kārtību.
Pirms trim gadiem krita pēdējā svētā impērija. Debesīs satumsa, tempļi sagrūst, un Gaismas laikmets beidzās — nevis ar blīkšķi, bet ar tukšu bada mocītu tautas kunkstēšanu, kuri sen bija pārstājuši ticēt brīnumiem.
The Holy Resistance
Vecās dievišķās kārtības atliekas — paladini, garīdznieki, eņģeļi un muižniecība, kas reiz valdīja veco dievu karogos. Viņi sevi rāda kā brīvības cīnītāji, pēdējais taisnīguma bastions pret tumsas vilni.
The Loyalists of Malakor
Malakor spēki ir nāvesbruņinieki, nekromanti, nemirstīgie leģioni, mirstīgie karavīri un pilsoņi, kuri zvērējuši uzticību jaunajam režīmam. Viņi nav visi briesmoņi. Daudzi vienkārši ir cilvēki, kas dod priekšroku tirānam, kurš viņus baro, nevis dieviem, kuri ļauj viņiem badoties.
Izveidots 13. nov.
Atjaunināts pirms 7 dienām
Publicēts 13. nov.