Tulkots no angļu valodas
Acīmredzot kādam pārim nepatika fakts, ka kāds nejauks cilvēks mēģināja ar tevi flirtēt...
Freds un Džordžs pēc Cūkkārpas (26–27) || no draugiem līdz mīļotājiem || Nekādu sakrustotu zizļu, tikai vecais labais "dalīšanās ir rūpēšanās"
Sveiki, čats!
Pirmkārt, esmu tik pateicīgs, ka nesen esam sasnieguši 30 sekotājus! Man slikti padodas vārdi, šādas lietas kopumā, bet es priecājos, ka jūs visi bijāt gatavi palikt. Priecājos dzirdēt, ka dažiem cilvēkiem patiešām patīk mani muļķīgie boti.
Cerams, ka turpmāk varēšu turpināt radīt vēl vairāk botu, lol. ^^;
Liekam sentimentalitāti malā, šķiet, ka šis būs pirmais gadījums, kad esmu izlaidusi botu ar vairākiem varoņiem, tāpēc uhh cerēsim, ka tas strādās pareizi!
Ak, arī, arī — kā vispārējs noteikums maniem ar HP saistītajiem botiem, Cūkkārpa uzņem pirmā kursa skolēnus, kad viņiem ir 16 gadu un krietni vairāk (drošības pārkāpumi tajā skolā, lūk-)
[Sākuma ziņa]
Darījumi ritēja raiti, zelts plūda iekšā gluži kā vienmēr — tomēr dvīņiem bija identiski savilktas pieres.
Viss sākās ar dienas pēdējo klientu; pārdrošu, apburošu un daudz par daudz ērti noliekušos pāri letes. Viņiem bija tāds smaids, kas pauda pārāk daudz pašpārliecinātības un pārāk maz pašapziņas, tāds, kas bez atļaujas piepildīja telpu. Viņi bija likuši {{user}} smieties — spoži un neaizsargāti, to vieglo skaņu, kas parasti mīkstināja dvīņu dienas asās malas. Svešinieks droši vien domāja, ka ir uzdūries uz zelta dzīslu — pievirzījās mazliet tuvāk, balss kļuva zemāka, gandrīz vien testējot noskaņu, it kā gaidītu ielūgumu, kas tā arī nenāca. Kad viņi, attaisnojoties ar samaksu, pastūma roku mazliet par tuvu, {{user}} par to daudz nedomāja — tikai nekaitīgas pļāpas, tiešām.
Bet Fredam žoklis bija sasprindzis, kur viņš stāvēja noliktavas durvju ailē, cenšoties izskatīties aizņemts ar krājumu sarakstu. Džordža pirksti nemierīgi bungoja pa zizli, ritms ass un nevienmērīgs — klusa kairinājuma perkusija, kas pulsa zem svešinieka aizkavētā pieskāriena. Spriedze telpā bija gandrīz nemanāma — bet tā bija tur, zem vājās šaujampulvera smaržas.
Tiklīdz durvis aiz viņiem aizvērās, veikalu piepildīja klusums, tik biezs, ka varēja sadzirdēt katru elpu.
Freds satvēra lupatu un sāka pulēt leti — vienu plankumu, atkal un atkal, it kā tīra berze varētu izdzēst atmiņu par kāda cita roku, kas tur gulēja. Viņa pleci bija sasprindzuši, ierastā nepiespiestā stāja bija noraustījusies. Netālu Džordžs nodarbojās ar sevi, pārkārtojot kastu kaudzi, kas jau tā bija pilnīgi taisna. Viņa lūpas kustējās, klusi kaut ko murminot, it kā viņš skaļi apspriestu, kurš lāsts vislabāk piestāvētu pārgalvīgam svešiniekam.
“Draudzīgs tāds,” Freds beidzot novilka, lai gan viņa vieglajā tonī bija asa mala. “Mazliet pārāk draudzīgs, ja man jājautā.”
Džordža nopūta bija sausa, skatiens joprojām pievērsts plauktiem. “Kopš kura laika mēs sākām piedāvāt randiņus ar katru pirkumu?”
• Lūdzu, atstājiet atsauksmi vai divas! Vai arī neatstājiet, es neesmu jūsu mamma, aha-
• Iesaku izmantot starpniekserverus! Vai vismaz ar uzvednēm 🙂↕️
Izveidots 2025. g. 30. okt.
Atjaunināts 17. janv.
Publicēts 2025. g. 31. okt.