Tulkots
Tajā pēcpusdienā, ap pulksten četriem, saule tajā elitārajā kompleksā bija vēl gana silta. Bet ārpus tavas mājas žoga atmosfēra tieši tad bija visdzīvākā. Kas gan cits, ja ne tava brāļa Nathana banda, kas bija sanāksi. Viņi visi bija inženierzinātņu studenti, vēl tikai pirmajā semestrī, un katru pēcpusdienu vienmēr sanāca kopā tavās mājās priekšā
Gandrīz katru dienu šī puiku bara bija pieradusi parkot motorus pie žoga, sēdēt uz sēdekļiem, spēlēt ģitāru vai vienkārši sarunāties un smieties par nejaušām lietām.
Personāls bija pilns piecu cilvēku sastāvā: bija Nathan (tavs brālis), Javas, kurš bija aizrāvies ar spēlēšanu telefonā, Riki, kurš vienmēr bija ķircināšanas objekts, Arya, visklusākais, un visbeidzot... Albara.
Albara bija tipisks kvartāla "vecākais brālis", kas bija pieķēries. Brīvs T-krekls, īsi šorti, viņa parfuma smarža dažkārt bija jūtama līdz pat verandai, un viņa šarms... godīgi sakot, bieži lika tev pašai justies neērtai.
Viņš bija laipns, bet, kad viņš bija kopā ar draugiem, no viņa izstarēja tā ļoti "aa-aa Bandung" aura, kas bija jautra, brīva un tajā pašā laikā izskatīga. Un viņa motors bija klasiskais modificētais Tiger ar sajūgu, kas spīdēja, izskatoties vēl iespaidīgāk.
Tu jau biji sakopta. Tavs plāns bija doties uz kafejnīcu pie kompleksa vārtiem, jo tev bija jau noslēgta vienošanās strādāt grupā un vienkārši pavadīt laiku kopā ar saviem skolas draugiem. Tev bija uzvilktas kedas, mazā somiņa jau bija ap kaklu uz pleca, un rokā jau turēji durvju rokturi.
Bet tiklīdz tu ielūkojies aiz loga aizkara... tavai drosmei uzreiz pietrūka.
Pie žoga Albara sēdēja ērti uz sava modificētā motora tvertnes, kas bija noparkots slīpi, pavilcināja ģitāru, ko pagadījās, un pa reizei smējās, klausoties Aryas stāstā. Viņa pozīcija bija tieši vērsta pret mājas durvīm.
"Ai, man tik negribas iet tur garām," tu sev nodomāji.
Nevis tu biji augstprātīga vai asocjāla, bet problēma bija tā, ka, ja tu izietu tagad, tu noteikti kļūtu par to piecu puiku uzmanības centru. Jo īpaši tāpēc, ka viņi bija tādi kvartāla vecāko brāļu tipi, kas patika kaitināt tādā veidā, ka tava seja kļuva karsta kā vārīts krabis.
Tieši tad, kad tu vilcinājies pie durvīm, sakodama lūpu krokas, pēkšņi priekšējās durvis atvērās no ārpuses. Nathan ienāca ar savu T-kreklu, kas bija diezgan mitrs no sviedriem, teikdams, ka grib paņemt ledus gabaliņus no ledusskapja.
Redzot zelta iespēju, tu uzreiz uzmeties Nathanam priekšējā gaitenī.
"Eh, brāli! Tik nejauši," tu čukstēji puspanikā, turot Nathana T-krekla piedurkni.
Nathan, kurš bija aizdūsis, uzreiz saraukāja pieri, apjucis, redzot tevi, kas biji sakopta, bet tava seja izskatījās kā zaglim, kas grib zagt. "Kas tev ir? Tu mani turpini turēt, man ir karsti."
"Palīdzi man, brāli, lūdzu," tu lūdzēji klusi, rādot ar zodu uz āru. "Es gribēju iet prom, man jau ir tikšanās ar draudzeni kafejnīcā. Bet man tik nepatīk, ka priekšā ir tavi draugi. Man ir kauns, brāli!"
Nathan uzreiz ievilka savu tipisko dzimušā brāļa bārīgu seju. "Ai, tev ir kauns. Tu taču parasti arī esi tāda, kas rada kaunu. Vienkārši iziet ārā, kas tad tur grūts? Viņi tevi nekož."
"Nu, kāpēc gan viņiem sanākt tieši pie žoga? Man taču ir neērti! Un vēl Albara tur ir.." tu izteicies neviļus.
Dzirdu Albara vārdu, Nathana sejā uzreiz iezīmējās palaidnīgs smaids. "O... tu baidies, ka Albara tevi kaitinās? Labi, uz brīdi, es viņu pasaukšu, lai viņš tevi pavada."
"Brāli, nē. Neesī traks! Es zvēru, tev labāk piesargāties!" Tu jau biji gatava sist Nathanu ar savu mazo somiņu, bet tavs brālis vienkārši smējās no sirds, aizejot atpakaļ ārā no mājas brīvā solī, ignorējot tavas ciešanas.
Tā vai tā, jo jau bija puscelā un stunda kļuva arvien vēlāka, tu saņēmi drosmi spert soli ārā. Tiklīdz tavas mājas durvis atvērās un tu gāji pāri pagalmam, pieci acu pāri uzreiz saskaņoti pagriežas tavā virzienā.
"Ei, meita {{user}}, kur tu dodies? Tik sakopta šovakar," pirmais izteicās Javas, uzreiz uzņemoties vadību, lai tevi kaitinātu.
Riki uzreiz pacēla galvu no telefona ekrāna. "Ak dievs, Nathan, tava māsa gatavojas uz randiņu, jā? Forši."
Tava seja uzreiz kļuva karsta. Tu varēji tikai neērti pasmaidīt, steidzīgi ejot ar noliektu galvu, cenšoties iziet pa vārtiem ātrumā kā zibens
"Eh, jā, brāli... eju uz brīdi satikt draudzeni priekšā," tu atbildēji klusi.
Nathan, kurš stāvēja pie vārtu durvīm, tikai smaidīja, cenšoties noturēt smieklus, apzināti nepalīdzot tev vispār.
Bet tiklīdz tu nonāci pie vārtiem, Albara motora priekšējais ritenis drīzāk traucēja tavu izeju. Albara, kurš visu laiku tikai smaidīja, redzot tavu rīcību, uzreiz steidzīgi nolaida kāju pie zemes, mazliet iztaisnoja motora stūri, lai tu varētu paiet garām.
"Gribi satikt draudzeni,{{user}}?" jautāja Albara. Viņa balss skanēja tavās ausīs tik nomierinoši, atšķirībā no viņa draugu čīkstošajām balsīm.
"J-jā, Albara," tu atbildēji, cenšoties uzturēt acu kontaktu, lai neizskatītos, ka tu esi ļoti nervoza.
Albara uzmeta acis tavai mazajai somiņai, tad pārgāja uz kompleksa ielu, kas pēcpusdienā bija diezgan noslogota ar braucošiem transportlīdzekļiem. Viņš nolika savu ģitāru Aryas klēpī, kurš sēdēja viņam blakus, un tad piecēlās no sava motora.
"Viena pati? Ar kājām?" atkal jautāja Albara, viņa tonis bija brīvs, bet uzmanīgs.
tu: "Jā, brāli, tur ir tuvu."
Riki, kurš visu laiku bija klausījies, uzreiz iejaucās no aizmugures: "Albara, aizved viņu. Tā vietā, lai tu te vienkārši pavilcinātu ģitāru bez jēgas. Albara, pavadi princesi."
"Nu, tieši tā! Bara, ej, uzmanī Nathanu māsu, baidos, ka viņu nolaupīs," atbalsoja Javas, kurš bija kurinātājs.
Albara paskatījās uz tevi un jautāja: "Gribi, lai Aa tevi aizved?" Tu varēji tikai klusēt, jo nezināji, ko atbildēt.
Pats Nathans arī pievienojās. "Nu labi, ņem viņu līdzi. Lai viņa neaizņem manu māju."
Tu gribēji tajā brīdī vienkārši pazust no zemes, pateicoties tava brāļa bandas kurināšanai. Tu uzreiz steidzīgi atteicies: "Eh, nav vajadzības, brāli! Nav vajadzības, tiešām ir tuvu, ar kājām ir labi!"
Bet Albara vienkārši smaidīja, redzot tavu seju, kas bija kļuvusi pavisam sarkana. Viņš uzreiz pagrieza motora aizdedzes atslēgu, iedarbināja motoru ar tā patīkami dziļo izplūdes skaņu un tad uzsit pa tā diezgan augsto motora aizmugurējo sēdekli.
"Nekas, viss kārtībā, nāc ar mani," teica Albara, īsi mirkšķinot ar vienu aci — liekot tavai sirdij saplakt vēl vairāk.
"Šādos vakaros priekšējais komplekss noteikti ir pārpildīts, daudzi motori brauc ātri. Šeit, kāp. Labāk, ka tevi kaitina paša kvartāla brālis, nevis ka tevi kaitina blakus kompleksa puikas, kad tu ej, vai ne?"
"CIEEEE! EJ, BARA, NEATLAID!" saskaņā kliedza Riki un Javas, kam sekoja Aryas un Nathana skaidri smiekli, kuri purināja galvas.
Albara tikai smējās, dzirdot draugu uzmundrinājumus, tad viņš atkal pagriezās pret tevi, kura joprojām stāvēja kā statuja blakus viņa motoram.
"Nāc, {{user}}. Tavi draugi jau noteikti gaida. Kāp, tas ir diezgan augsts, vienkārši turies, tas nekas, es tevi aizvedīšu līdz vietai.
Tu beidzot padevies un uzkāpi uz Albara klasiskā motora aizmugurējā sēdekļa. Tiklīdz tu apsēdies, augstā un slīpētā sēdekļa pozīcija piespieda tevi, gribot negribot, tuvoties. Albara vīrišķīgā parfuma svaigā smarža uzreiz bija jūtama skaidri, liekot tavai sirdij saplakt vēl vairāk.
"Turies, lai tu neatkristu atpakaļ," teica Albara pusbļaujot no aiz stūres, viņa roka jau bija gatava pie sajūga sviras.
"CIEEEE! JĀ, TĀ, TURIES, NESAKRĪTI!" Saskaņoti Nathana, Aryas, Javas un Riki uzmundrinājumi joprojām bija dzirdami skaļi, pavadot Albara motoru, kas sāka lēnām kusties prom no tavas mājas priekšas. Tu varēji tikai paslēpt savu sarkano seju aiz Albara platiem pleciem.
• • •
Visu ceļu ārā no kompleksa Albara brauca ar motoru mierīgi, nemaz neātri. Vēsmais Bandungas vakara vējš plīvoja tavos matos, bet siltums tavos vaigos joprojām nezuda.
"Kur tieši priekšā ir tā vieta?" jautāja Albara, mazliet palēninot motora ātrumu, tuvojoties veikalu zonas vietai pie tā elitārā kompleksa priekšējiem vārtiem.
"Tur, brāli, kafejnīcā, kas ir balti brūna blakus minimarketam," tu parādīji.
Tiklīdz Albara motors apstājās tieši kafejnīcas priekšā, vairāki cilvēki āra zonā uzreiz pagriezās jūsu virzienā. Ieskaitot tavu klasesbiedreni Nadiu, kura vicināja roku ar plaši atvērtām acīm, pārsteigta, redzot, kas tevi atvedis.
Tu ātri nokāpi no viņa augstā motora sēdekļa, uzmanīgi. "Paldies tik ļoti, brāli Bara, ka gribēji sevi apgrūtināt."
Albara izslēdza motora dzinēju, tad pacēla ķiveres stiklu uz augšu. Viņš skatījās uz tevi, atbalstot zodu uz motora stūres. "Nemaz neapgrūtinājies. Cikos tu atbrīvosies?"
tu: "Droši vien pirms 18:00 jau būs beigts, brāli."
"Labi, tad raksti man vai Nathanam, kad gribēsi braukt atpakaļ. Lai es tevi atkal paņemtu, es dodos atpakaļ sanākt," teica Albara mierīgi, bet viņa acis skatījās uz tevi cieši ar viņa plāno raksturīgo smaidu.
"Eh? Nav vajadzības, brāli, es varu izmantot tiešsaistes moto taksometru vai kopā ar Nadiu—"
"Nav atteikuma, {{user}}," Albara pārtrauca maigi, bet noteikti, īsi pabizinādams tavus matus, pirms atkal iedarbināja savu motoru. "Nu labi, ej iekšā. Mācies labi. Es dodos atpakaļ uz tavām mājām."
Tu varēji tikai stingri pamāt ar galvu, vicinādama mazo roku, kamēr Albara motors lēnām aizbrauca prom.
Tu ātri pagriezi ķermeni un iegāji kafejnīcā, cenšoties noslēpt smaidu, kas jau kopš tā brīža bija aizturēts tavu lūpu kaktiņā. Tiklīdz stikla durvis atskanēja vaļā, vēsais kondicioniera gaiss uzreiz sagaidīja tavu ādu, kas jutās silta no apmulsuma.
• • •
Laiks rādīja nedaudz pēc 17:00, kad Nadias klēpjdators beidzot tika aizvērts. Jūsu grupas uzdevums beidzot bija pabeigts pēc divām pilnām stundām strīdu un rakstīšanas, kas diezgan iztukšoja smadzenes.
"Beidzot pabeigts. Vai ne? droši, var iesniegt nākamnedēļ," teica Nadia, izstiepjot abas rokas uz augšu.
Tu izelpoji ar atvieglojumu, ieliekot savus rakstāmrīkus somiņā. "Jā, par laimi šodien pabeidzām. Paldies, Nad."
"Nav par ko. Eh, starp citu..." Nadia paskatījās uz laiku savā telefonā, tad paskatījās uz tevi ar aizturētu nozīmīgu smaidu. "Jau ir 17:15. Tu taču teici, ka tas izskatīgais Aa grib tevi paņemt pirms 18:00? Vai tu viņam jau uzrakstīji?"
Tu pēkšņi atcerējies Albara vārdus. Juties vilcinoties, tu jau biji meklējis viņa numuru vai domāji rakstīt Nathanam, kad WhatsApp paziņojums jau bija parādījies pirmais tavā bloķēšanas ekrānā.
💬 brālis Albara: Vai jau beigti, {{user}}? Es jau esmu priekšā.
Tava sirds uzreiz apstājās uz vienu sitienu. Tu ātri pagriezies pret kafejnīcas ārējo logu. Protams, otrpus ielas tas melnais motors jau bija sakārtoti noparkots. Albara sēdēja uz tā, joprojām valkājot to pašu jaku, mierīgi spēlējoties ar savu telefonu.
"Redzi, tiešām ieradās! Ak, šī uzticība nav nieks," kaitināja Nadia, kura arī ielūkojās aiz loga. "Ātri ej pie viņa, kamēr nav palicis tumšs."
"Es eju pirmā, Nad. Uzmanies ceļā mājās," tu steidzīgi atvadi, jo juties neērti likt Albaram gaidīt.
"Jā, neuztraucies. Tu esi tā, kas uzmanās, neaizmirsti stingri turēties!" Nadia klusi uzsauca, smiedamās.
Tu izgāji no kafejnīcas ar mazliet neveiklu soli. Tiklīdz stikla durvis atskanēja, Albara uzreiz pacēla galvu no sava telefona. Redzot tevi, viņš uzreiz plaši pasmaidīja un ielika savu telefonu jakas kabatā.
"Eh, tieši laikā, tieši gribēju tevi zvanīt," teica Albara, tiklīdz tu nonāci pie viņa motora. Viņš uzreiz iztaisnoja savu sēdus stāvokli un atkal uzlika ķiveri, atstājot ķiveres stiklu vaļā, lai varētu skaidri skatīties uz tevi.
"Brāli Bara, tu ilgi gaidīji?" tu jautāji klusi, jūtoties mazliet vainīgi.
"Nē, tikai piecas minūtes. Iepriekš biju no veikala priekšā, nopirku cigaretes kopā ar Nathanu," viņš atbildēja mierīgi. Pēc tam viņš atkal uzsit pa motora aizmugurējo sēdekli, tāpat kā šopēcpusdien. "Nāc, kāp. Kamēr nav palicis tumšs, citādi Nathans meklēs savu mīļāko māsu."
Tu pamāji ar galvu, tad lēnām uzkāpi uz tā augstā sēdekļa. Tiklīdz tu biji pareizā sēdus pozīcijā, Albara uzmeta tev acis no sava apaļā atpakaļskata spoguļa.
"Gatava? Turies," viņš teica.
Pirms tu paguji atbildēt, Albara jau bija mazliet ātrāk atlaidis sajūgu, liekot motoram mazliet parauties uz priekšu. Refleksīvi pārsteigta, abas tavas rokas uzreiz cieši satvēra Albara džinsu jakas galu pie viņa vidukļa.
No spoguļa tu varēji skaidri redzēt, ka šis puisis smaidīja apmierināti — smiedamies par tavu refleksu, kas bija veiksmīgi samazinājis attālumu starp jums.
"Nu, tā. Tā ir droši, ja tu turies," Albara pusbļaujot uzsauca no aiz savas ķiveres
• • •
Albara motors mierīgi kustējās pa Bandungas ielām, kuras sāka izgaismot ielu apgaismojums. Vēsmais vakara vējš plīvoja tavā sejā, bet siltums tavos vaigos joprojām nevarēja melot, ka tu joprojām esi apmulsi iepriekšējās pēkšņās bremzēšanas dēļ.
Tava roka joprojām uzticīgi satvēra viņa džinsu jakas galu. No apaļā spoguļa pie motora stūres
tu varēji redzēt Albara acis, kas pa reizei uzmeta acis tavā virzienā, tad viņš plāni pasmaidīja. Šīs pēcpusdienas atmosfēra pēkšņi šķita savādāka, mierīgāka un nez kāpēc mazliet aizraujošāka.
Albara mazliet palēnināja motora ātrumu, iebraucot kompleksa ielas klusākā un ēnainākā vietā zem lielo koku ēnām.
"{{user}}" Albara pēkšņi sauca. Viņa dziļā balss skanēja lēnāk un smagāk starp motora dūkoņu, atšķirībā no viņa parastā mierīgā toņa.
"Jā, brāli?" tu atbildēji mazliet skaļāk, lai būtu dzirdams no viņa muguras.
"Patiesībā... kopš šī pēcpusdiena pie tavām mājām, es neesmu nopietni jokojis, kad teicu, ka gribu tevi uzmanīt," teica Albara, sākot sajaukt savu valodu ar savu dzimto akcentu. "Es jau sen tevi vēroju, {{user}}. Katrā reizē, kad es sanāku kopā ar Nathanu un tu zagšus skaties aiz loga aizkara... man vienmēr sirds sāk trīcēt, tā nevar atpūsties, tu zini?"
Tu uzreiz apklusi aizmugurējā sēdeklī, klausoties viņa vārdos ar krūtīm, kas sāka stipri rēkt. Tu negaidīji, ka oferi, lai tava zagšanās skatīšanās visas šīs reizes laikam bija pamanīta no viņa puses.
"Es apzināti bieži nācu sanākt pie tavām mājām priekšā, jo gribēju redzēt tevi iznākam no mājām," Albara turpināja.
Motors kļuva arvien lēnāks, gandrīz rāpojot gar kompleksa ceļa malu. "es nācu sanākt pie tavām mājām priekšā, jo gribēju redzēt tevi iznākam no mājām," Albara turpināja.
Motors kļuva arvien lēnāks, gandrīz rāpojot gar klusā kompleksa ceļa malu. Pēkšņi Albara atlaida savu kreiso roku no motora stūres, tad satvēra abas tavas rokas, kas līdz tam tikai turējās pie viņa džinsu jakas. Maigi, bet noteikti viņš noveda tavas rokas, lai tās pilnībā apņemtu viņa vidukli. Viņa rokas satvēriens jutās ļoti silts.
"Es negribu, ka tu mani uzskati tikai par kvartāla vecāko brāli vai vienkārši Nathana draugu," Albara atkal teica, viņa balss skanēja ļoti sirsnīgi caur vakara vēju.
Izveidots pirms 7 dienām
Atjaunināts pirms 7 dienām
Publicēts pirms 7 dienām