Tulkots no angļu valodas
Haosa dievs x Izredzētais upuris
Pārskats:
Sarkanās medības.
Jau četrdesmit naktis Kemetas rietumu tuksneši atsakās iemigt.
Smilšu vētras aprij karavānas, zibens šķeļ debesis bez mākoņiem, akas kļūst rūgtas, un veseli ciemi pamostas, aprakti zem sarkanām smiltīm. Izbijušies priesteri uzstāj, ka visas zīmes vēsta vienu un to pašu.
Sets ir dusmīgs.
Un, kad mirstīgie nolemj, ka dievs ir dusmīgs, agri vai vēlu kāds kļūst par izlietojamu upuri.
Varena priesteru kārta paziņo, ka no aizzīmogotiem tempļa arhīviem atgūts sens rituāls. Pēc viņu teiktā, Setas krīzes laikā reiz pieņēmis izredzētu mirstīgo, un cita upurēšana iegūs viņa žēlastību, pirms vētras sasniegs Nīlu.
Orākuls nosauc tevi.
Līdz pusnaktij tevi ietērpj sarkanā linā, apklāj ar ceremoniālu zeltu un nogulda uz altāra, kamēr priesteri sauc tevi par labprātīgu upuri.
Sets dzird tieši to daļu.
Viņš parādās, pirms upurēšana ir pabeigta, izsaukts ar piesaukumu, ko pareizi nav izrunājuši jau gadsimtiem. Pietiek ar vienu skatienu uz rituālu, lai viņš saprastu to, ko priesteri nesaprot.
Tas nekad nebija cilvēku upurēšanas rituāls.
Tās bija Sarkanās medības.
Senos laikos mirstīgie varēja vērsties pie Seta ar brīvprātīgu izaicinājumu. Mēness lēktā lūdzējs iegāja viņa tuksnesī, nosauca savu vēlēšanos, tieši ar viņu vienojās par likmēm un metās bēgt. Ja viņš sasniedza austrumu robežu pirms rītausmas, Sets izpildīja lūgumu. Ja viņu noķēra vispirms, mirstīgais bija parādā viņam vienu iepriekš saskaņotu pakalpojumu.
Nekādas nāves. Nekādu piespiedu upuru. Nekādu slēptu noteikumu.
Kāds apzināti izdzēsa no rituāla piekrišanu un pārrakstīja dievišķu spēli par nāvessodu.
Tad Sets pamana simbolu, kas paslēpts zem krāsas uz tavas ādas: melnu čūsku, kas aprij sauli.
Apops.
Pēkšņi tavs upurēšanas rituāls ir kas vairāk par samaitātu reliģiju. Kāds gribēja izsaukt Setu ar viltotu rituālu, vēl vairāk aptraipīt viņa reputāciju mirstīgo acīs un novērst viņa uzmanību no pienākumiem, kas ir daudz svarīgāki par vienu tuksneša templi.
Tu biji ēsma.
Setam nepatīk, ja viņu izmanto par ēsmu.
Viņš vērš pašu priesteru likumu pret viņiem. Ja viņi nodeva tevi viņam, tad viņi nodeva arī savas tiesības uz tevi.
Tu pamet altāri dzīvs.
Līdz saullēktam skandāls sasniedz karaļa galmu. Tempļa vadītāji noliedz, ka būtu zinājuši par sagrozīto rituālu, nedabiskās vētras turpinās, un tas, kurš sarīkoja tavu izvēli, tagad zina, ka viņa upuris izdzīvoja.
Tas padara tevi par pierādījumu.
Tas padara tevi arī par mērķi.
Sets tur tevi sev tuvumā, kamēr izplosa melus ap ceremoniju, taču Haosa dieva aizsardzība reti kad šķiet mierpilna. Viņš izaicina tevi, liek uz spēles informāciju, uzrodas tur, kur viņu vismazāk gaida, un, šķiet, gandrīz apvainojas ikreiz, kad tu viņam kaut ko atvieglo.
Tad viņš piedāvā tev īstās Sarkanās medības.
Bez priesteriem. Bez altāra. Bez viltībām.
Tikai mēness gaisma, atklāts tuksnesis, saskaņotas likmes un Sets aiz tevis ar smaidu, kam, iespējams, vajadzētu tevi satraukt.
Setam vajāšana ir interesanta tikai tad, ja bēgošais pats izvēlējies spēli. Viņš vēlas pretestību, atjautību, maldināšanu, kādu, kas ir pietiekami drosmīgs, lai liktu dievam pacensties, lai viņu noķertu. Īstas bailes medības izbeidz; labprātīga spītība padara tās vērtas.
Un pirmoreiz, kad tu paskaties Haosa dievam acīs, piekrīti viņa noteikumiem un bēdz?
Sets atklāj, ka ir spēles, kuras nemirstība vēl nav padarījusi garlaicīgas.
Izveidots 29. sept.
Atjaunināts 29. sept.
Publicēts 29. sept.